lovehome

PUSMŪŽA KRĪZE, jeb VIDUSPĀREJA NAV KRĪZE. TĀ IR DVĒSELES AICINĀJUMS

Wed, 07 Jan 2026 08:51:22 GMT

Jau kādu ievērojamu laiku vēroju daudz un dažādu cilvēku pāru dinamikas. Zem savas, Jaunaviski Mežāsiskās lupas, preperēju arī sevi un savas attiecības, tas ir ārkārtīgi aizraujoši. Īpaši interesanti ir likt kopā senās zināšanas un šodienas realitāti. Reizēm uznāk kāda skumja atziņa, ka kvantitatīvi ļoti maz ļaužu vēlas uzlabot savu dzīvi, pašsajūtu, veselību un attiecības, ārkārtīgi maz. Ego, ārējā pasaule paņem tik daudz resursu, ka, manuprāt, neatliek spēka padomāt par sevi, par savas Dvēseles, jeb Dieviņa realizāciju.

Džeimss Holiss raksta, ka viduspāreja sākas nevis ar vecumu, bet ar jautājumu, no kura vairs nav iespējams izvairīties:

“Vai šī tiešām ir mana dzīve?”

Kad Tu esi uzdevusi/-is šo jautājumu? No astroloģiskā viedokļa būt vēlams to uzdot līdz/no 42.-49. dzīves gadam, jo no 49.-56. ikvienam ir pilnīgi jātransformē sevi. Realitātē secinu, ka vairākums vīriešu ietransformējas “smilšu kalniņā...”, jo viņi visu zina kā labāk un pareizāk.

Līdz šim daudzi no mums esam dzīvojuši pēc citu scenārija – vecāku, sabiedrības, kultūras priekšstatiem par to, kas ir “pareizi” un “veiksmīgi”. Kaut kādas slimas un ierobežojošas pūļa “morāles” un “ētikas”.

Viduspārejā šis scenārijs pārstāj darboties.

Tas, kas mūs aizveda līdz šim punktam, vairs mūs tālāk neved!!! NEVED! Tupiks... .

Trauksme, tukšuma sajūta, dusmas, attiecību krīzes – tie nav defekti.

Tie ir dvēseles signāli, ka vecā identitāte ir izaugta un jāsāk pašrealizēties saskaņā ar dabas un Dievišķajiem likumiem.

Viduspārejas galvenais jautājums nav: “Ko man vēl sasniegt?”

Tas ir: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?”

Bez šī iekšējā darba cilvēks var palikt ārēji funkcionējošs, bet iekšēji iztukšots. Šeit man nedaudz ir prieks par Latviju, jo antidepresantu lietošanā stipri atpaliekam no “veiksmīgajām un attīstītajām” Rietumu valstīm, taču iespējams tas ir tikai resursu trūkums medikamentu iegādei, jo šmiga tomēr ir stipri lētāka un ierastāka.

Atgriežoties vēlreiz pie jautājuma: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?”, tad iepazīstot sevi no jauna un darot šo laikietilpīgo, reizēm dziļi sāpīgo iekšējo darbu, ir iespējama nobriedusi mīlestība, godīgas attiecības un dzīve ar jēgu, nevis tikai pienākumiem.

Viduspāreja nav sabrukums. Tas ir jaunais sākums.

Tā ir iniciācija — ja mēs uzdrošināmies tai iet cauri apzināti.

Vīrieti, ja domā, ka esošā dzīves situācija, veselība, attiecības utt. varētu būt labākas, tad esi laipni aicināts pievienoties vīru meditāciju/prakšu/sarunu rītiem. Arī sievietēm katru dienu ir ko darīt mūsu telpā un viņas to dara daudz kvantitatīvāk un kvalitatīvāk, no sirds viņām pateicos par to. Kā jau, iespējams, ziniet, tad Attiecību un pašizaugsmes centrs "Love Home" tam tika radīts, lai ikviens mūsu klients iegūtu/atgūtu iekšēju mieru un zināšanas nākamajiem dzīves posmiem. Katru dienu pie mums notiek kāda grupu nodarbība un individuālas konsultācijas. Laipni lūgti ciemos uz iepazīšanās tēju.

Ja izlasīji līdz galam, tad foršu Tev šo dienu! Priekā pa dzīvi, jo katrs mirklis ir "īstais"!!!

Panika, panikas lēkmes – vai man tā piemīt?

Mon, 11 Aug 2025 05:11:30 GMT

“Bija fantastiski saulaina, silta un skaista diena. To pavadīt es biju nolēmusi sava mīļotā vīrieša un sirsnīgu draugu kompānijā. Daba, ūdens, gaiss, saule, smiekli, sajūtas, pieskārieni, sarunas...

...jā, sarunu tēma bija tā, kas lika man mirkli apstāties un apjaust to, cik aktuāla un bieža pazīme ir panika un panikas lēkmes. Šajā mirklī es sajutu spēcīgu vēlmi izzināt un padalīties ar to, kas tad tā ir, kādas ir tās izpausmes un ko tad galu galā cilvēks var šādos panikas lēkmes brīžos darīt”.

Psiholoģe Baiba Kalnciema norāda, ka mūsdienās ir radīti augsti standarti materiālajā, izglītības, darba un citās jomās. Cilvēki daudz enerģijas tērē šo augsto standartu sasniegšanai, kā rezultātā izdeg brīžos, kad vēlas pierādīt sevi sabiedrībai. Viņi aizmirst par svarīgāko cilvēku uz Zemes – par sevi! Tas savukārt “atver vārtus” stresam, trauksmei, depresijai, somatiskiem traucējumiem, veģetatīvai distonijai, panikai, panikas lēkmēm...

Tipiski panikas lēkme sākas ar īslaicīgu trauksmes stāvokli, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Tā var sākties arī ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi. Panikas lēkmes gadījumā cilvēks apzinās savu biedējošo izjūtu avotu, taču tā šķiet var parādīties arī bez iemesla. Paniku bieži nevar pat izskaidrot un rezultātā tā var noslēgties ar dziļu un neizskaidrojamu nomāktību.

Kā iespējamie panikas attīstības faktori jāmin gan psiholoģiskie, gan fizioloģiskie faktori, piemēram, paaugstināts trauksmes līmenis, intensīvie afektu stāvokļi, fizisks izsīkums, pārmērīga kofeīna lietošana, hormonālas izmaiņas u.c.. Cilvēkam panikas lēkmes laikā liekas, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu.

Tendence uztvert noteiktus stimulus kā draudus, it īpaši fizioloģiskās izpausmes, iespējams, saistīta ar cilvēka personisko pieredzi, piemēram, vecāku hiperaprūpi saistībā ar veselību, pārspīlētu raizēšanos par fizioloģiskiem simptomiem un organisma funkcionēšanu. Iespējamie panikas lēkmju cēloņi var būt saistīti ar situācijām agrīnajā pieredzē, kad piedzīvota nespēja kontrolēt situāciju.

Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla. To var veicināt vairākas pazīmes. Lai noteiktu panikas diagnozi ir jābūt vismaz četrām no zemāk minētām izpausmēm desmit minūšu laikā. Panikas pazīmes ir paātrināta sirdsdarbība un sirdsklauves, pastiprināta svīšana, drebuļi vai trīce, elpas trūkums vai aizdusa, smakšanas sajūta, smaguma sajūta, sāpes vai diskomforts krūškurvī, slikta dūša vai nepatīkamas sajūtas vēderā, reibonis, nestabilitātes sajūta, ģībonis, nerealitāte vai atsvešinātība pašam no sevis, bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā, bailes nomirt, tirpšanas vai nejutīguma sajūtas ķermenī, karstuma vai aukstuma viļņi.

Biežāk panikas lēkmes izpaužas ar paātrinātu sirdsdarbību, reiboni un tirpšanu ķermenī. Pirmās panikas lēkmes parasti attīstās ārpus mājām: braucot sabiedriskajā transportā, mašīnā, atrodoties darbā, skolā, sabiedriskā vietā vai sociālā novērtējuma situācijā. Šīs sajūtas cilvēks raksturo kā “iekļūšanu, iekrišanu slazdā”, kur, iespējams, izjūt apkārtējo negatīvo novērtējumu vai arī atbalsta un drošības zaudējumu.

Panikas lēkmēm raksturīgs pēkšņs, negaidīts sākums, bez redzama iemesla. Parasti, lai mazinātu panikas lēkmes attīstības risku, cilvēki no attiecīgajām situācijām izvairās.

Panika nakts laikā

Nereti panikas lēkmes var sākties nakts laikā. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā, attiecībās, gaidas, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem, rada saspringumu. Naktī, kad mūsu ķermenim un smadzenēm būtu jāatjaunojas un jāatpūšas, tās strādā ar divreiz lielāku jaudu, lai pārstrādātu dienas laikā iegūto informāciju. Cilvēks var pamosties ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprast, kas ar viņu notiek. Bailēm ,iespējams, nav skaidra pamatojuma un šīs pārslodzes gadījumā jūtīgākie cilvēki var izjust un novērot panikas lēkmes pazīmes.

Baiba Kalnciema min, ka visam, kam mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, mēs barojam ar savu enerģiju un vairojam to. Tas pats ir arī ar panikas lēkmes tuvošanās bailēm. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis.

Attiecības, attiecības un vēlreiz attiecības.

Mūsu dzīve balstās uz dažādiem attiecību veidiem. Attiecības ar mīļoto, ar bērniem, ar vecākiem, ar kolēģiem un galu galā attiecības pašam ar sevi. Godīgums – tas ir atslēgvārds! Ja jau pašā startā tu nespēj būt godīgs pret sevi un savām izvēlēm par to kā parūpēties par savu ķermeni, tad ko tu vari dāvāt saviem tuvākajiem...

Baiba Kalnciema uzsver, ka svarīgs faktors ir arī regulāra seksuālā dzīve ar Pastāvīgu partneri. Regulāra dzimumdzīve ir viens no labākajiem dabīgajiem antidepresantiem pasaulē. Ir pierādīts, ka stress, trauksme un panikas lēkmes retāk piemeklē tos cilvēkus, kuriem ir atbalstošas, uzticamas un drošības pilnas partnerattiecības.

Ko darīt?

Ja cilvēks nav atradis veidu, kas palīdzētu pārvarēt panikas lēkmi, tad svarīgi ir sevi iedrošināt vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Tas palīdzētu iemācīties veidus, kā pārvarēt un tikt galā ar mokošajiem simptomiem. Ja nepieciešams, tad atrodi atbalsta personu, kas palīdzēs nokļūt līdz tavam speciālistam.
Pirmā palīdzība – elpot ar vēderu! Panikas lēkmes laikā veic diafragmālo elpošanu, kas stimulē klejotājnervu jeb nervus galus. Pareizi to izpildot, sirdsdarbība regulējas un mazinās trauksme.
Māksla iemācīties relaksēties. Ievies savā ikdienā relaksējošus vingrinājumus, meditāciju, apzinātības treniņus, atpūtu.
Uzmanības pārorientēšana un “šeit un tagad” mirkli.
Ar laiku, protams, būtu jāizprot un jādziedina panikas lēkmju cēloņus. Sekas ir tikai zīme, ko ķermenis rāda, lai atbrīvotos no nevēlamajiem cēloņiem.
Nebaidīties un uzsākt sevis dziedināšanas ceļu.
Neaizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Regulāras un pareizas fiziskās aktivitātes palīdzēs sakārtot domas un justies labāk ir attiecības ir normālas, nemeklē, kā tās vēl vairāk uzlabot. Ideāli, ja izaugsme notiek gan katrā atsevišķi, gan abiem kopā.

Vīriešu sarunas

Thu, 17 Jul 2025 15:22:54 GMT

Ikdienā un privātpraksē ATKLĀTI runājot ar vīriešiem vienmēr nonākam pie kopsaucēja, ka trūkst regulāras tikšanās un prakšu vietas, kur varētu kvalitatīvi pavadīt laiku vīriešu sabiedrībā.

Rutīna - darbs, ģimene, bērni, sieva, dzīvesbiedre, vecāki utt., paņem gandrīz visu laiku un paliek ārkārtīgi maz brīvības sev. Sekojoši bailes par kādu darbību neizdošanas, kļūmes darbā, dažādas grūtības komunikācijā ar savu sievieti un bērniem noved pie stresa, kurš savukārt pie alkohola atkarības, dažādu medikamentu vai ķīmisko vielu lietošanas. Kādas tam ir sekas, Tu noteikti pats labi zini.

Tātad, vīru tikšanās būs noderīgas, ja vēlies risināt un uzlabot:

fizisko veselību;
attiecības;
iegūt atbalstu no vīriem;
iegūt jaunus draugus un domubiedrus;
būt emocionāli stabils;
spēt atpazīt un paust emocijas;
atbrīvoties no medikamentu un citu vielu lietošanas;
būt labāks mīlnieks;
uzlabot erekciju;
kontrolēt un paildzināt dzimumaktu;
būt priecīgs un laimīgs;
baudīt “savādāku” ikdienu un dzīvi;
izzināt sevi no dažādiem aspektiem;
būt pats.

Ja kādā punktā vēlies rast izmaiņas, tad satiekamies klātienē Atttiecību un pašizaugsmes centrā “Love Home”, lai kopā praktizētu.

Tikšanās reizē pastāstīšu par struktūru un praksēm, kuras kopā veiksim. Būs pasīvas un aktīvas meditācijas, jo bez tām sakārtot savu emocionālo un fizisko veselību nav iespējams. Būs dažāda veida informācija, kura palīdzēs līdzsvarot un sakārtot ikdienu. Atbildēšu uz taviem jautājumiem.

Tiksimies sestdienu rītos.

Kad: sestdienās plkst. 9:00.

Kur: “Love Home” Attiecību un pašizaugsmes centrā, Kārļa Mīlenbaha iela 4, Rīga.

Dalība: 25 EURO.

Papildus info: Zvani vai raksti WhatsApp uz tālruni - 26 55 2525. (Lūdzu piesakies laicīgi.)

Tikšanos un prakses vadīšu es, Modris Kalnciems – Attiecību un pašizaugsmes centra “Love Home” radītājs, dažādu enerģētisko prakšu un meditāciju praktiķis, senu zināšanu lietotājs un izzinātājs. Dzīvoju ar sievu 25. gadus un desmit no tiem stipri savādāk. Ir bērni un mazbērni.

DBT terapija

Fri, 30 May 2025 08:52:53 GMT

Dialektiski biheiviorālā terapija (DBT) ir uz pierādījumiem balstīta psihoterapijas metode, kas izstrādāta, lai palīdzētu cilvēkiem ar grūtībām emociju regulācijā, impulsivitāti, paškaitējošu uzvedību un attiecību nestabilitāti.

Terapija piemērota situācijās, kad:

emocijas kļūst pārāk intensīvas un grūti kontrolējamas
bieži notiek impulsīva rīcība dusmās, trauksmē vai izmisumā
ir krasas garastāvokļa maiņas vai spēcīgas bailes no pamestības
ir vēlme apgūt efektīvas prasmes un sadarboties ar terapeitu komandu

Terapija tiek nodrošināta, ievērojot oficiālo DBT protokolu, kas ietver:

individuālās sesijas
prasmju treniņu grupas
krīzes atbalstu starp sesijām

Sesijas ilgums: 50 min

Cena: 60 EUR

Darba dienās pēc 17:00 un brīvdienās +20 EUR/h

Pieteikšanās: aizpildot pieteikuma formu vai zvanot 29150469

DBT ir efektīvākā terapija, lai samazinātu paškaitējuma epizodes un emocionālu distresu pusaudžiem un pieaugušajiem ar robežstāvokļa simptomiem (García-Fernández et al., 2024).

DBT uzrāda spēcīgu ietekmi uz dzīves kvalitātes uzlabošanos, emociju regulāciju un simptomu mazināšanu gan pilnajā programmā, gan prasmju grupu formā (Azevedo et al., 2024).

SIEVIEŠU GALVENĀS KĻŪDAS ATTIECĪBĀS

modris.kalnciems@gmail.com (Modris Kalnciems) — Tue, 08 Apr 2025 13:19:29 GMT

Pēc lasītāju pieprasījuma ir tapis sieviešu kļūdzu attiecībās apkopojums. Tā bāze ir paša pieredze, dzirdētais vīru grupās, attiecību vakaros un privātparksē.

Attiecības ir dzīve, jeb ceļojums, kurā abas puses mācās un aug kopā, tāpēc es uzskatu, ka monogāmas un ilgtermiņa attiecības ir labākais pašizaugsmes instruments. Katram no mums ir savas stiprās puses un ne īpaši stiprās, un nevienas attiecības nav perfektas. Dažkārt sievietes/sievas neapzināti pieļauj kļūdas, kas var ietekmēt attiecību dinamiku. Šajā apkopojumā aplūkošu izplatītākās kļūdas un to, kā tās pārvarēt, lai attiecības būtu harmoniskas un piepildītas.

KOMUNIKĀCIJA

Tāpat kā vīriešiem, arī sievietēm komunikācija ar pretējo dzimumu īsti nevedas. Pati pirmā un senākā kļūda ir: atbildes nesagaidīšana. Vīrietim vajag ilgu laiku, lai ieslēgtu savu “procesoru” dziļai un vērtīgai atbildei. Ja 1. atbilde netiek pacietīgi gaidīta (es te pat liktu tādu laika intervālu kā gads), tad vīrietis vairāk nemeklē viņas un atkratās no atbildēm. Kādas sekas ir vēlāk ikdienā, jūs pašas labi ziniet.

VĒLME IZMAINĪT PARTNERI

Tas ir katras jaunās sievas sapnis – aprecēsimies un viņš izmainīsies, nē nemainīsies gan. Esmu diezgan drošs, ka attiecību stiprums slēpjas pieņemšanā un pacietībā. Kad sieviete mēģina pārveidot dzīves partneri vai dēlu, tas ir naivi. Tas rada tikai spriedzi un distanci. Garīgo, jeb pašizaugsmes ceļu pirmās bieži uzsāk sievietes un tas ir ļoti bīstams ceļš attiecībām. Tā vietā var būt noderīgi koncentrēties uz savu ceļu un ļaut vīrietim darīt vīru lietas. Atbalstīt partnera stiprās puses un iedvesmot viņu attīstīties caur atbalstu, nevis ārkārtīgi uzbāzīgu piemēru un kritiku.

EMOCIJU IZLĀDE VAI VIENKĀRŠI – EMOCINĀLA KOMUNIKĀCIJA

Šis ir “smags gadījums”. Emocijas ir dabiska dzīves sastāvdaļa, taču svarīgi ir tās apzināties un pārvaldīt. Kad emocijas vada rīcību, sieviete var neviļus dziļi sāpināt otru. Kā zināms, tad vīrietis natpazīst emocijas kā tikai “normāli”. Patiesībā pačukstēšu pa blatam, ka tikai reāli transformējies un tantrisks vīrietis spēj absorbēt sievietes emocijas (arī tāds var nofeilot). Vai personīgi pazīstat daudz tādus vīriešus? Vīrietis saņemot emociju izvirdumu aizveras un nekāda komunikācija nebūs, dārgās. Tamdēļ jācenšas praktizēt emocionālo inteliģenci un ļaut sev brīdi apdomāt savu pirmo reakciju, iespējams izdosies panākt dziļāku savstarpējo sapratni. Šeit būs vietā arī veids kā Tu sagaidi savu vīrieti mājās, ko un kā Tu dari?

SAVU VAJADZĪBU NERESPEKTĒŠANA

Mīlestība nozīmē rūpes ne tikai par otru, bet arī par sevi. Sievietei ir svarīgi saglabāt savu individualitāti un neaizmirst par savām vajadzībām un interesēm. Arhetipiski jums ir tik daudz darāmā, ka esmu laimīgs, ka esmu šajā dzīvē vīrietis un varu mēģināt sakārtot savus četrus arhetipus, pretstatā jūsu 58 !!! vai cik tur. Kad sieviete rūpējas par sevi, viņa spēj būt līdzsvarotāka un dot vairāk mīlestības arī partnerim. Vēl jāatceras, ka neliekot konkrētas robežas vīrietim, tad drīz vien viņš jums būs uz kakla.

SAVU VAJADZĪBU NEPATEIKŠANA TIEŠĀ TEKSTĀ

Bieži vien sievietes cer, ka dzīves partneris pats uzminēs, kas viņām ir svarīgi. Taču atklāta un sirsnīga saruna palīdz veidot dziļāku tuvību un novērst pārpratumus. Vīrietis daudz labprātāk atbildēs uz skaidri izteiktām vajadzībām nekā uz klusēšanu vai netiešām norādēm. Nu nav uz pieres jums viss rakstīts un empātisku vīriešu/vīru ir tik cik ir. Lūdzu sakiet un saņemsiet.

GAIDAS

Gaidas ir lielākais ciešanu cēlonis. Romantiskās filmas, sieviešu žurnāli un pasakas bieži rada nereālistisku priekšstatu par attiecībām. Vai esat redzējušas turpinājumu kvēlajiem attiecību sākuma ekranizējumiem. Reālajā dzīvē visi pāri piedzīvo izaicinājumus, un mīlestība nozīmē kopīgu darbu un pielāgošanos. Pieņemot attiecības tādas, kādas tās ir, mēs spējam novērtēt to skaistumu. Jā, sarežģīti, taču tam ir domātas profesionālās trešās puses, kuras var palīdzēt atrast jūsu pāra kvalitātes.

GREIZSIRDĪBA, JEB UZTICĪBAS IZAICINĀJUMI

Jā, greizsirdība ir skaudra un nereti rodas no iekšējās nedrošības un savā izcelsmes ģimenē pieredzētā. Uzticēšanās ir process, kas prasa laiku un godīgumu. Kad sieviete strādā pie savas pašapziņas un emocionālās drošības, tad var piedzīvot mierpilnas un stabilas attiecības. Ko domāsiet un runāsiet, tas arī notiks. Katra ziņā, ja mana sieva man neuzticētos, tad es uz darbu nevarētu iet vispār, jo visu laiku runājos ar skaistām sievietēm, ar jums, superīgām, dievišķām un sakrālām būtnēm.

KONFLIKTU RISINĀŠANA / NERISINĀŠANA

Konflikti ir brīnišķīgi – to risināšana ir iespēja fantastiskai individuālai un pāra izaugsmei. Svarīgi ir tos risināt ar cieņu un vēlmi saprast otru, nevis uzvarēt strīdā. Te ir vietā jautājums: Vai Tu vēlies būt laimīga, vai tā, kurai ir taisnība? Kad mēs klausāmies ar atvērtu sirdi, attiecības kļūst stiprākas. Te gan man ir vēlme atgādināt par robežām un komunikācijas prasmēm.

IKDIENA UN INTĪMĀ DZĪVE

Jā, ilgtermiņa attiecības var kļūt par pienākumiem un rutīnu, savstarpējā dzirksts var noplakt. Mazas spontānas darbības, romantiski pārsteigumi un kopīgi piedzīvojumi palīdz saglabāt tuvību un prieku. Te vēlētos ielikt arī seksuāla sakstura rotaļas, taču gribētos jautāt: Cik minūtes dzīvē esi veltījusi seksa apgūšanai, dažādu seksa veidu izziņai un praksei? Vai zini, kur un kā pieskarties savam vīrietim? Šī ir sāpīga, jo dziļi emocionāla tēma. Arī kolektīvajā apziņā tur ir liels un agresīvs konflikts, taču jebkura pāra kopdzīve un apzināts sekss ir liela artava līdzvaram un izlīgumam starp sievišķo un vīrišķo.

SIEVIETES SPĒKS

Manuprāt šis ir galvenais, taču pats pretrunīgākais un parasti no sieviešu auditorijas ļoti agresīvi aizstāvošs (nevaru atrast pareizo galotni, taču sapratāt) cēloņiem attiecību izjukšanai. Ko sieviete domā un runā, tas notiek. Ja jūs kastrējat savu dēlu, pēc tam vīru vai otrādāk, kas jums liek domāt, ka būs jums atbildīgs un visādi izdarīgs vīrietis blakus??? Tas ir tāds naivisms. Paverieties lūdzu apkārt. Man gribētos, lai vārdu salikumi: “Stiprās sievietes”, “Es visu varu”, “Es esmu stipra sieviete” utt., pazustu no mūsu Zemē lietotās leksikas. Jūs tā to saporgrammējiet, ka tiem vīriešiem spēka vairs nav, jo viss uz šīs planētas ir līdzsvarā. Jūs patiešām esat stiprākas par vīriešiem, tad uzņematies lūdzu to atbildību par sava spēka pielietojumu un jau bērnībā neraujiet tiem saviem dēliem olas nost, tās reti ataug. Tā tie potenciālie Buļļi pārtop par Vēršiem..., ar visām izrietošām sekām, kuras varat nosaukt vairāk nekā es te varētu sarakstīt.

Cēloņi, jāmeklē un jāatrod cēloņi.

Mjā, emociju virpulis ir iegriezts un ļoti ceru uz apzinātiem Post Factum pieredzes stāstiem un īpaši par pēdējo punktu. Vēlreiz uzsveru, ka attiecības starp Sievieti un Vīrieti ir brīnišķigas, taču attīstīt sevi līdz lielajam burtam nav easy peasy pasākums un nav arī raķešu zinātne. Ikvienam no mums ir iespēja būt labam attiecību partnerim.

Pavisam pabeidzot šo kopsavilkumu, tad attiecības ir par mīlestību, sapratni un kopīgu izaugsmi. Neviens nav perfekts, un ikviens var mācīties un kļūt labāks. Svarīgākais ir uzticēties sev, cienīt partneri un veidot attiecības, kurās abi jūtas laimīgi, sadzirdēti un pieņemti. Āmen. :)

Lai Tev skaists pavasaris un blakus laimīgs Vīrietis, Sieviete!!!

Cieņā, Modris.

Attiecību, Dzīves un pašizaugsmes centra “Love Home”, radītājs.

Atgādinu, ka mūsu centrā dzīvo: pāru terapija , pāru sistēmiskā terapija, ģimenes sistēmiskā terapija, psihologs, psihologs bērniem un pusaudžiem, astrologs, numerologs, veselība, komunikācija, veselīgas sarunas, emocionālā inteliģence, seksuālā inteliģence, seksa tehnikas, joga, meditācija, biodanza, tantra, klātbūtne, uzmanība, nevērtēšana, prieks, smaids, laime un daudzas citas, sarunās radušās ikdienas vajadzības.

www.lovehome.lv

Foto: Shutterstock

Lielākās vīriešu kļūdas attiecībās.

modris.kalnciems@gmail.com (Modris Kalnciems) — Fri, 04 Apr 2025 09:30:47 GMT

Veicot aptauju par grūtībām attiecībās, parādījās ļoti izteikts "līderis" un 1. vietā bija "KOMUNIKĀCIJAS IZTRŪKUMS".

Tamdēļ, nolēmu uzrakstīt savu skatījumu/pētījumu par galvenajiem cēloņiem attiecību iziršanai no vīrieša puses. Jādomā, ka saņemšos uzrakstīt arī par sieviešu kļūdām. Visapkārt sievietes/kolēģes raksta, ka vēlas foršus vīriešus, taču viņi esot reālā deficītā.

Iespējams, ka vīrietis sadzirdēs vīrieti, lai gan tas arī ir sarežģīti, taču viss ir iespējams.

Viss ko vēlos savā darbā darīt ir radīt harmonisku vidi starp sievieti un vīrieti. Tas ir iespējams, jo viss ir iespējams. Ceru, ka kāds vīrietis pamēģinās izlabot zemāk uzskaitītās kļūdas, jo pašam reizēm izdodas!

Atgādinu, ka nekad nav par vēlu sākt, NEKAD!!! Tad lūdzu un patiešām gaidu atsauksmes: LIELĀKĀS KĻŪDAS, KO PIEĻAUJ VĪRIEŠI ATTIECĪBĀS.

Esmu pats vīrietis, un tieši tāpēc padalīšos ar mūsu, vīru, biežāk novērotām kļūdām attiecībās. Ņemot vērā, ka man ir 50+ gadi un laulībā pavadīti jau vairāk nekā 20 un attiecībās vairāk par 25.gadiem, ceru, ka Tev tas noderēs.

Katrs punkts nav izvērsts, bet par tiem varam parunāt dziļāk individuālajās sesijās, trešdienu attiecību vakaros vai sestdienu vīru grupās. Galvenais ir nevis "ilgas" attiecības, bet laimīgas attiecības!

KOMUNIKĀCIJAS TRŪKUMS

Nesen veicu aptauju sekotāju vidū, un lielākā problēma attiecībās bija tieši komunikācijas trūkums un grūtība komunicēt bez konfliktiem vai citām sekām. Mēs, vīrieši, nereti sagaidām, ka sieviete pati sapratīs, kas ar mums notiek, vai uzskatām, ka sarunas par emocijām ir nevajadzīgas. Tas pats notiek arī otrādāk. Taču bez atklātas un godīgas sarunas attiecības nevar attīstīties veselīgā virzienā.

NEUZMANĪBA PRET PARTNERES EMOCIONĀLAJĀM VAJADZĪBĀM.

Mēs nereti koncentrējamies uz praktiskajiem jautājumiem - darbs, rēķini, pienākumi, loģika, bet aizmirstam, ka sievietei ir nepieciešama arī emocionālā tuvība un sapratne. Viņa vēlas justies mīlēta, novērtēta un sadzirdēta.

Atceries: sievietei nevajag, lai tu vienmēr risini viņas problēmas - reizēm pietiek ar to, ka tu vienkārši esi klātesošs un uzklausi. Pat padomus nav jādod!

KONFLIKTU NERISINĀŠANA

Jā, šis ir vēl viens attiecību “killers”, taču konflikts ir attiecību izaugsmes stūrakmens. Konflikts ir ok, tik viņš ir jārisina un labāk atrast trešo pusi – speciālistu, kura vadībā to iemācīties veikt. Pēc tam jau būs vieglāk un spēsiet to atrisināt.

LIELAS GAIDAS BEZ SAVA IEGULDĪJUMA ATTIECĪBĀS

Daudzi vīrieši gaida, ka sieviete būs uzmanīga, saprotoša un mīlēs bez nosacījumiem, taču paši ne vienmēr iegulda pietiekami attiecībās. Mēs sagaidām cieņu, bet paši aizmirstam to sniegt. Ja gribi, lai attiecības uzplaukst, pajautā sev: vai esmu pietiekami labs partneris? Ko es varētu vēl izdarīt, lai iepriecinātu sievu?

RUTĪNAS VARA UN SPONTANITĀTES TRŪKUMS

Pēc vairāku gadu kopābūšanas attiecības nereti ieslīd rutīnā. Ikdiena aizpildās ar pienākumiem, bet romantika un vieglprātība izgaist. Sievietes bieži saka, ka grib justies kā pirmajās attiecību dienās.

Nelielas rūpju izpausmes, spontāni mīlestības apliecinājumi un kopīgi piedzīvojumi var atgriezt dzirksti.Tam parasti ir visi resursi un galvenais novērotais šķērslis ir gribēšana.

NESPĒJA PIEŅEMT SIEVAS VIEDOKLI

Nav viegli uzklausīt, ka kaut ko dari nepareizi, bet attiecības ir process, kurā jāaug abiem partneriem. Ja partnere dalās ar savām sajūtām vai sūdzās par kaut ko, neuztver to kā uzbrukumu, bet kā iespēju uzlabot attiecības. Mēs visi varam augt un mainīties. Te protms nonākam atkal pie veselīgas komunikācijas prasmēm no abām pusēm.

SMAGI STRĀDĀ SAVĀ DARBĀ, BET NE LAULĪBĀ

Vīrieti, tavs uzņēmums, karjera, bizness plaukst un attīstās, jo tu to vadi un uzpasē. Arī laulība augs un uzplauks, ja tajā ieguldīsi laiku un centienus. Stāsts par klātesamibu sievai un bērniem. Starp citu, labas attiecības ar sievu vairo arī materiālo bagātību.

ESOT DĀSNAM PRET CITIEM, BET SKOPIEM MĀJĀS

Neesi tas vīrs, kurš ātri palīdz citiem, bet mājās skopojas ar laiku un naudu.

Dāsnumu Sieviete noteikti novērtēs, taču viņa nedrīkst justies parādā, tas jānokomunicē un mums jāpieaug kā Vīrietim (šo jēdzienu lūdzu nejaukt ar vīru).

DOMĀT, KA MĪLESTĪBAS IZPAUŠANA NAV VĪRIEŠIEM PIEMĪTOŠA

Kad Tu satiki savu sievu, biji tak romantisks? Tagad, kad esat precējušies, tas vairs nav svarīgi? Ja mīli savu sievu, saki viņai to. Viņai tas ir jādzirda, jo Tu tak zini, ka sievietes mīl ar ausīm. Karini “makaronus” droši, taču esi patiess sirdī arī. Sajūti siltumu, ko sūti viņai.

PROBLĒMU RISINĀŠANA TIKAI AR NAUDU UN DĀVANĀM

Ja sieva un bērni jūt, ka Tu pārāk maz laika pavadi ar viņiem un pērc tikai viņiem lietas, maini savu attieksmi un velti vairāk laika kopā. Uzzini par katra ģimenes locekļa “Mīlestības valodu”, taču sāc ar sievu. Arī bērnu vecumposmu vajadzības ir ļoti svarīgas.

APBRĪNOT CITAS SIEVIETES VAIRĀK NEKĀ SAVU SIEVU

Ja domā, ka citas sievietes ir pievilcīgākas, ieguldi enerģiju savā sievā – izsaki viņai komplimentus, iepriecini ar dāvanām, rūpējies par viņu. Kā jau teicu: “Mīlestības valodas”.

PORNOGRĀFIJA Pornogrāfija ir ļoti slidena tēma. Liekas, ka nevainīga, taču tai ir ļoti daudz blaknes. Šeit nerakstīšu visas, taču klātienē varam tās izrunāt. Īpaši vēlos uzsvērt, ka tās ir ražojuši vīrieši vīriešiem un 99% sieviešu tāds sekss (ātrs, raupjš, nedrošā vidē, nekvalitatīvs, primitīvs, slims) nav pieņemams ilgtermiņā.

DOMĀT, KA ĢIMENES GALVAS LOMA NOZĪMĒ DIKTATŪRU

Tava sieva nav padotā, bet gan dzīves partnere. Jūs esat viens veselums. Vadīt ģimeni nenozīmē apspiest un visu darīt pēc sava prāta, taču turēt veselīgas robežas ir viena no vīrieša labākām īpašībām. Kā Tev liekas, vai tu turi savu sievieti droši?

IGNORĒT SIEVAS PADOMUS

Ieklausies savā sievā un pieņemiet lēmumus kopā. Viņas intuīcija var palīdzēt jums pieņemt pareizus lēmumus un šeit esmu vairākas reizes paklupis. Sadzirdēt sievas teikto ir liels izaicinājums daudziem no mums, taču vērtīgs.

BŪT PĀRĀK LEPNAM, LAI ATVAINOTOS VAI UZKLAUSĪTU

Atzīt savas kļūdas un pateikt "piedod" ir ļoti sarežģīti, taču ar treniņiem un praksi to var apgūt, pamēģini. Neļauj lepnībai vai precīzāk, stūrgalvībai, sabojāt jūsu laulību. Varbūt zini čigānu lāstu: “Kaut Tu lepns paliktu”.

ATSTĀT NOVĀRTĀ SAVU GARA LOMU

Tu esi atbildīgs arī par ģimenes garīgo dzīvi, par vertikālo izaugsmi. Neatstāj to tikai sievas ziņā un ja viņa uzņemas iniciatīvu mēģini to atbalstīt un pieņemt. No savas personīgās un privātprakses pieredzes, zinu, ka tie ir konfliktiem bagāti gadi, kad kāds no pāra sāk savu pašizaugsmi. Take care!

ŅEMT SAVU AMATU LĪDZI UZ MĀJĀM

Mājās Tu neesi priekšnieks, bet gan vīrs un tēvs. Attiecies pret ģimeni ar mīlestību, nevis kā pret darbiniekiem, viņi neko nav Tev parādā. Atrod veidu kā veselīgi/apzināti atbrīvoties no stresa un mājnieki to uzreiz pamanīs. Neaizmirsti pateikt savas vajadzības, vēlmes sievai un arī tās, kuras skar guļamistabu.

SLĒPT SAVAS NEVEIKSMES

Ja esi zaudējis darbu vai pieļāvis kļūdu, uzticies savai sievai un dalies ar viņu. Kopā jūs varat pārvarēt jebkādas grūtības. Atceries, ka jāpieceļas tikai vienu reizi vairāk, nekā nokriti. P.S. Info jaunajiem vecākiem: NECEĻAT savu bērnu augšā pēc kritiena! Arī pēc sāpīga, tas jādara viņam pašam!!! Tas noderēs visu turpmāko dzīvi un īpaši pēc 40. 

UZTRAUKTIES VAIRĀK PAR DRAUGU VAI VECĀKU DOMĀM NEKĀ PAR SAVU ĢIMENI

Tava laulība ir tava atbildība, nevis draugu vai vecāku pārraudzībā. Aizstāvi savu ģimeni un pat no savas mātes. Tā patiesībā ir vēl viena Vīrieša augstākās pilotāžas īpašība.

BŪT INTĪMI EGOISTISKAM

Šeit daudziem ir grūtības un patiesībā lielas, kuras vīrieši vispār neapzinās. Mums liekas, ka mēs esam baigi krutie mīlnieki, taču realitātē tā nav. Esi ļooooti kritisks pret savām spējām un īpaši tad, ja neesi bijis kādās speciālās apmācībās, kamēr neesi uzzinājis kā, kur un kādā secībā pieskarties savai sievietei. Tavai sievai ir vajadzīga tuvība un apmierinājums, tāpat kā Tev, taču “masturbēšana savā sievietē” NAV SEKSS. Ieguldies apzinātās seksuālās attiecībās un padari viņu laimīgu.

ATSTĀT BĒRNU AUDZINĀŠANU UZ SIEVAS PLECIEM

Esi klātesošs tētis, atbalsti savu sievu grūtniecības un dzemdību laikā. Piedalies bērna audzināšanā un atbalsti sievu. Palīdzi, ko vari un uzzini kādos vecumposmos Tu esi vairāk vajadzīgs bērniem, nekā sieva.

NEGATAVOT SAVUS BĒRNUS NĀKOTNEI

Iekļauj savu ģimeni finanšu un biznesa lēmumos, uzraksti testamentu un sagatavo nākotni saviem bērniem. Pēdējos gados pēkšņas nāves nav retums un “Nāve” ir ārkārtīgi svarīga tēma un dzīves sastāvdaļa... . Iespējams, ka pati svarīgākā. Mjā, sanāca tā pagari, taču ja nāk iedvesma, tad nāk.

Pavasaris! Pieļauju, ka vēl ir dažādas kļūdas un šeit lūdzu brīnišķīgās sievietes padalīties publiski vai uzrakstī man par tām personīgi. Varētu būt gana noderīgi citiem rakstiem un privātpraksē.

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka sieva Tev nekad neteiks pilnīgu patiesību par tevi - bieži to vīru uzzina tikai šķiršanās procesā. Labā ziņa? Tu vari to noskaidrot un mainīt agrāk! Ja kaut kas no šī Tev lika aizdomāties, padalies lūdzu ar savu pieredzi - citi vīrieši to novērtēs. Un, ja vēlies par šo runāt dziļāk, pieslēdzies trešdienu attiecību vakariem vai sestdienu vīru grupai! Kādas Tavuprāt, ir lielākās vīriešu kļūdas attiecībās?

Manuprāt, attiecības ir brīnišķīgs un pieļauju, ka labākais instruments pašizaugsmei. Domāt, ka ar citu partneri būs savādāk ir iluziori, taču reizēm gadās. Tamdēļ partneres izvēle ir svarīga, taču bieži viņas izvēlas dzimumloceklis, hormoni, seksa kvalitāte utt. un tie visi ilgtermiņā nav labākie padomdevēji.

Lai Tev skaists pavasaris un blakus laimīga Sieviete, Vīrieti!!!

Cieņā, Modris.

Attiecību, Dzīves un pašizaugsmes centra “Love Home”, radītājs.

Mūsu centrā dzīvo: pāru terapija, pāru sistēmiskā terapija, ģimenes sistēmiskā terapija, psihologs, psihologs bērniem un pusaudžiem, astrologs, numerologs, veselība, komunikācija, veselīgas sarunas, emocionālā inteliģence, seksuālā inteliģence, joga, meditācija, biodanza, klātbūtne, tantra, uzmanība, nevērtēšana, prieks, smaids, laime un daudzas citas, sarunās radušās ikdienas vajadzības.

Foto: Shutterstock

No kautrības līdz sociālajai trauksmei. Drauds attiecībām un profesionālajai izaugsmei. Psihologs.

Wed, 13 Sep 2023 12:16:50 GMT

Atgremošana jeb ruminācija? Vai man tā piemīt? Sociālā trauksme var radīt ierobežojumus ikdienas dzīvē, kavējot sociālo mijiedarbību kā arī ietekmējot personīgās attiecības, skolas gaitas un profesionālo izaugsmi. Kas tā ir un kā to pārvarēt, skaidro psiholoģe.

Arvien biežāk sabiedrībā mēs varam dzirdēt jēdzienu "sociālā trauksme". Kā min psiholoģe Baiba Kalnciema, visbiežāk par to runā bērni un pusaudži. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas saistīts ar sociālās trauksmes rašanos, ir bērnības pieredze. Ja bērnu ir ķircinājuši, apsmējuši, viņš ir izjutis mobingu no vienaudžiem vai juties atstumts no savu vecāku puses, tad tas varētu veicināt un būt viens no kautrības rašanās cēloņiem. Vēlāk, pusaudža vecumā, kad nākas izjust lielāku vienaudžu spiedienu sociāli iesaistīties, kautrība var pārveidoties par sociālo trauksmi. Ir viedoklis, ka šādai trauksmei var būt arī bioloģiski cēloņi, kas veido pamatu augstākam jūtīgumam sociālajā vidē.

Sociāla trauksme var parādīties vēlīnā pusaudža vecumā un kļūt noturīga. Īpaši tad, ja indivīds ir ļoti piesardzīgs un tādēļ ļoti reti izmantojis izdevību sevi pieteikt sociālās situācijās, lai tā gūtu izpratni par to, kā apkārtējie cilvēki reaģē uz viņa iesaistīšanos. Sociālā trauksme ir emocionāls stāvoklis, kad cilvēks jūtas ļoti (pat pārmērīgi) uztraukts. Parasti tas notiek situācijās, kad ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem vai arī jāatrodas sabiedrībā. Šāda trauksme var izraisīt fiziskas un emocionālas reakcijas. Ķermenī tā izpausmes var novērot, piemēram, kā svīšanu, trīcēšanu, sarkšanu, diskomfortu vēderā, biežu urinēšanu, muskuļu saspringtību, grūtības koncentrēties.

Dažkārt cilvēkam var likties, ka citi viņu novēro, raugās un vērtē viņu sociālajās situācijās. Šī sajūta, ja ar to nestrādā, var pāraugt pieaugošā tendencē sevi kontrolēt un raizēs par to, ka citi varētu pamanīt indivīda pārmērīgo uztraukumu. Draugu, vienaudžu, kolēģu klātbūtnē šis cilvēks praktiski nekad nespēj pilnībā atslābināties. Tādējādi viņš izjūt pārmērīgu stresu un pārspīlētas bailes, kas bieži vien ir nepamatotas.

Foto: Shutterstock

Analizēt savas domas: identificēt negatīvās domas, kas izraisa trauksmi, un pārdomāt tās. Mēģināt apzināti vērst savas domas uz pozitīvām un reālistiskām perspektīvām.
Pozitīvais pašapliecinājums: praktizēt pozitīvas afirmācijas un apzināti atgādināt sev par savām spējām un pozitīvajiem aspektiem.
Neizvirzīt augstas prasības pret sevi: piemēram, ja jūti, ka kādā ziņā esi vājāks par citiem, tad mēģināt reāli izvērtēt tās kvalitātes, kas tev piemīt un kas citiem varētu likties tīri pievilcīgas.
Ikdienas prakse: izcel tās situācijas, kad esi uzlabojis savas komunikācijas iemaņas.
Izmanto elpošanas vingrinājumus un relaksācijas tehnikas: apgūsti dažādus elpošanas vingrinājumus un relaksācijas tehnikas, kas palīdz mazināt stresu un uzlabot emocionālo labklājību.
Līdzsvars starp atpūtu un izaicinājumiem: nodrošināt, lai esi pietiekami atpūties, izgulējies! Pārāk liela gan fiziskā, gan garīgā slodze var veicināt stresu un trauksmi!
Meklē profesionāla palīdzību: ja sociālā trauksme ievērojami ietekmē tavu dzīvi, ir vērts sazināties ar psihologu vai terapeitu, kas var piedāvāt individuālu atbalstu terapiju un risinājumus grūtību pārvarēšanai.

Psiholoģe Baiba Kalnciema min – ir jāņem vērā tas, ka ikvienam no mums piemīt kādas bailes vai nedrošība, pat ja tās nav uzreiz pamanāmas. Būtu vēlams iedrošināt cilvēkus par to, lai viņi atvērtos un runātu par savām jūtām, emocijām, uztraukumu. Dažkārt viņiem ir svarīgi, lai arī citi padalās savā pieredzē un stāstos par veidiem, kā izdevies pārvarēt trauksmi līdzīgās situācijas. Svarīgi sajust atbalstu, lai varētu atvērties un uzticēties. Tādējādi var uzzināt, ka citi cilvēki, iespējams, tevi saredz pilnīgi citādāk nekā tu pats sevi un, iespējams, ka tu pārspīlē savas bažas. Piemēram, tu domā, ka esi pateicis ko "muļķīgu", taču citi to nemaz tā neizjūt un nedomā.

Svarīgi atcerēties, ka sociālā trauksme ir kopīga un pārvarama grūtība. Pat tad, ja sākotnēji tas var likties grūti un nepārvarami, ar laiku un atbilstošu pieeju cilvēks var uzlabot savas spējas pārvarēt sociālās situācijas un samazināt trauksmi. Jaunās situācijas ir izaicinājums, bet arī iespēja iemācīties un izaugt.

Atgremošana jeb ruminācija

Tue, 09 May 2023 11:22:49 GMT

Atgremošana jeb ruminācija? Vai man tā piemīt? Psihologs.

Ruminācijas jēdziedziens psiholoģijā ir salīdzinoši nesens. Tā vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sepiņdesmitajos gados. Par rumināciju dēvē neatlaidīgu domāšanu par pārdzīvojumu un tā ietver atkārtotu un neproduktīvu uzmanības koncentrēšanos uz savām

problēmām, emocionālajiem stāvokļiem un pagātnes notikumiem. Citiem vārdiem sakot, ruminācija ir tad, kad cilvēks atkārto un pārdomā negatīvas domas un pieredzes, kas var izraisīt emocionālas ciešanas un paaugstināt trauksmi. Tā ir kā riņķveidīga domāšana un

tulkojumā no latīņu valodas (rūminātio) nozīmē “atgremot”, “košļāt”.

Šī pastiprinātā fokusēšanās uz savām nomāktajām izjūtām par sevi, nemitīga domāšana par savām grūtībām un sūdzībām, saredzot nepilnības sevī, ir kā domu deja uz riņķi, kas ar katru reizi arvien vairāk un vairāk pastiprina ruminācijas procesu. Bieži

cilvēki ruminē par grūtībām, lai tās risinātu, taču gadās, ka pati ruminācija jau ir kļuvusi par šo grūtību.

Cik bieži jūs esat pieķēruši sevi, ka domas iet uz riņķi un patstāvīgi atkārtojas? To nepārtrauktā ruminēšana var novest pie izdegšanas, noguruma, emocionālām sāpēm, grūtībām koncentrēties, apātijai, pasivitātei, zemai motivācijai, skumjām, attiecību problēmām un pat depresijas. Būtiski ņemt vērā, ka šīs domas visbiežāk nav mērķtiecīgas un nepalīdz neko atrisināt. Turklāt, ruminācija var izraisīt neproduktīvu uzmanības koncentrēšanos uz pagātnes notikumiem un problēmām, neļaujot cilvēkam iet uz priekšu un risināt tās. Šī apburtā loka efekts var pastiprināties, jo cilvēks sāk izjust arvien lielāku sasprindzinājumu koncentrējoties uz iekšējām domām un emocijām, tādējādi attālinoties no citiem un apkārtējās pasaules.

Bieži cilvēks atkal un atkal atsauc atmiņā kādu negatīvu situāciju. Viņš cer, ka situācija atrisināsies pēc iespējas ātrāk un labvēlīgāk. Taču! Jo vairāk domas dejo šo riņķa danci, jo grūtāk saprast, ko ar tām darīt. Atrast risinājumu kļūst arvien sarežģītāk. Pārdomas par pagātnes notikumiem ietekmē emociju izpausmi. Sievietēm vairāk nekā vīriešiem piemīt uzskats, ka negatīvas emocijas, dusmas, skumjas un bailes ir grūti kontrolējamas.

Ruminēt “kā”, “kāpēc” formā

Ja cilvēks ruminē “kāpēc” formā, piemēram, “Es jūtos nomākts/a, jo partneris nepiekrita manam viedoklim”, tas mazina negatīvu emociju izjūtu. Tādā veidā ļaujot reflektēt par pagātnes notikumiem, bet neiegrimt negatīvās emocijās. Savukārt, ja cilvēks par pagātni domā “kā” formā, tad pastāv lielāka iespēja iegrimt negatīvo emociju izjūtās, piemēram, es jūtos pazemots/a. Šī “kā” forma daudz vairāk ir saistāma ar rumināciju, jo tādejādi var palielināt negatīvo emociju izjūtu.

Ruminācija attiecību kontekstā

Psiholoģe Baiba Kalnciema min, ka ruminācijai ir sevis pastiprinoša darbība un to var attiecināt arī uz starppersonu attiecībām. Iespējams, ikdienā tam netiek pievērsta tik liela uzmanība, taču tā kā ruminācija ir iekšējais process, tad tā neapšaubāmi atstāj iespaidu arī uz attiecībām. Tiek uzskatīts, ka cilvēks ar izteiktu ruminācijas tendenci tuvas attiecības ar partneri uztver ar lielāku konfliktu iespējamību.

Padomājiet kā ir ar jums, kad it kā nenozīmīgu sarunu uzsākot, tā viegli uzliesmo un pārvēršas par konfliktu. Līdzīgi vai tāpat būtu novērojams arī cilvēkiem ar izteiktu tendenci ruminēt pāridarījuma situācijā. Viņiem tiek novērota vēlme atriebties. Tiek runāts arī par tādu rumnācijas veidu, kas ir saistīts ar atkarības tendenci un pastiprinātu vajadzību pēc attiecībām citu atzīšanas, novērtēšanas.

Šīs ir tikai dažas ruminācijas ietekmes, kas var atspoguļoties attiecību kontekstā. Svarīgi ir izdarīt secinājumu, kā ruminācija iespaido tevi attiecību veidošanās kontekstā un, vai tā neapgrūtina savstarpējo komunikāciju gan ģimenē, gan darbā, gan citās savstarpējās komunikāciju izpausmēs.

Lai novērstu ruminācijas negatīvo ietekmi attiecībās, ir svarīgi apzināties savas emocijas un izprast, kā tās var ietekmēt domas un uzvedību. Ir arī svarīgi meklēt līdzsvaru starp atkārtotu pārdomu un konstruktīvu risinājumu meklēšanu, lai uzlabotu attiecību kvalitāti un stabilitāti.

Ko darīt?

1. Izprast savas emocijas: Svarīgi ir atpazīt, kādas emocijas izraisa rumināciju. Atzīt un apzināties savas emocijas var palīdzēt novērst negatīvorumināciju un veicināt konstruktīvākas domas.

2. Pārtraukt negatīvās domas: Ja jūtat, ka sākat ruminēt, mēģiniet pārtraukt šīs domas, izmantojot pozitīvas apstiprinājuma frāzes vai fizisku aktivitāti, piemēram, braukšanu ar velosipēdu vai pastaigām.

3. Mēģiniet novērst ruminācijas cēloņus: Mēģiniet noteikt, kas izraisa rumināciju, un izvairieties no šiem cēloņiem, cik vien tas ir iespējams.

4. Veicināt pozitīvas emocijas: Mēģiniet koncentrēties uz pozitīvām emocijām un pieredzēm. Ikdienas prakse, piemēram, “pozitīvais fokuss”, var palīdzēt koncentrēties uz pozitīvām lietām.

5. Vērsties pēc palīdzības: Ja ruminācija kļūst par nopietnu problēmu, varat vērsties pēc palīdzības no psihologa vai citiem speciālistiem, lai iegūtu atbalstu, kā tikt galā ar rumināciju.

6. Dzīvot šeit un tagad: Bieži ruminācija rodas no pagātnes notikumiem vai neskaidrībām par nākotni. Mēģiniet koncentrēties uz šeit un

tagad, izbaudot šīs brīža pieredzes. Meditācijas prakse var palīdzēt mācīties koncentrēties uz šeit un tagad.

Atcerieties, ka katram cilvēkam ir atšķirīga pieredze un ruminācija var būt dažāda. Svarīgi ir meklēt savas unikālās stratēģijas, lai tiktu galā ar rumināciju un uzlabotu savu emocionālo stāvokli, savas attiecības ar sevi un apkārtējo pasauli.

Bērnam patīk komandēt

Mon, 27 Mar 2023 13:17:06 GMT

KONSULTĒ: Attiecību un pašizaugsmes centra psiholoģe BAIBA KALNCIEMA

Bērnam patīk komandēt ‘’Tev jādara, kā es teikšu!’’ šī ir tikai viena frāze, kādu ir iecienījis tāds bērniņš, kuram patīk valdonīgi uzvesties. Kā izprast šīs varenības cēloņus un palīdzēt uzvedību turēt pieklājības rāmjos? Valdonīgums kā viena no personības izpausmēm visā plašajā īpašību klāstā atšķiras ar to, ka tā rašanās cēloņiem nav izveidojama viena definīcija. Cēloņi var būt ļoti dažādi. Lai spētu izprast, kāds ir patiesais iemesls, jārēķinās ar pacietību un daudzpusīgiem novērojumiem. Psiholoģe Baiba Kalnciema kā vienu no visbiežāk novērotajiem iemesliem min sekojošu:‘’Ģimene ir tā vide, kurā bērns visvairāk pavada laiku un, lai apgūtu attiecību veidošanas iemaņas, bērns vēro vecākus. Iespējams, pašiem vecākiem ir kādas neatrisinātas grūtības vai savstarpēji attiecību konflikti, kurus risinot tiek atspoguļotas virkne valdonīgu uzvedības piemēru. Ja sajūtas vecākos nav izreaģētas, tās nekur nepazūd, bērns sajūt, nokopē un sāk tās izpaust. Pavisam nebūtu pareizi arī, ja mamma vai tētis sāktu sacensties ar savu bērnu, kurš attiecīgā situācijā būs valdonīgāks un uzvarēs. Ja redzam, ka šāda pārnese notikusi uz bērnu, būtu jācenšas atrisināt savas grūtības.’’

Vainīgs temperaments

Lai spētu saprast, vai valdonīguma patiesajam iemeslam varētu būt saistība ar temperamenta ietekmi, var šādi rīkoties. ‘’Izvēlamies uzmanīgi vērot bērna uzvedību dažādās vidēs: mājās, bērnudārzā, ciemojoties, spēlējoties rotaļu laukumā vai pie dabas. Piemēram, ja mājās ļoti izteikti pauž valdonību, savukārt, atnākot uz bērnudārzu, kļūst mierīgs bērns, tad patiesajā iemeslā nāksies iedziļināties. Iespējams, mājās alkst pēc mammas vai tēta uzmanības. Taču bērnudārzā kopā ar saviem vienaudžiem gūst nemitīgu uzmanību, tādējādi arī spēj sevi emocionāli stabilāk sakārtot un imulsīvi nereaģēt uz kādām negaidītām neveiksmēm,’’ skaidro psiholoģe.

“Savukārt, ja bērns visās iepriekš minētajās vidēs izturas vienādi valdonīgi, tad ir jāpieņem, ka tās izpausmes ir saistītas ar viņa temperamentu, ar kuru bērns jau piedzimst. Lai gūtu precīzu pārliecību par to, vai tās ir sangvīniķa vai holēriķa iezīmes, iespējams, psihologa vadībā ar testa palīdzību to noteikt. Enerģijas pārpilnam bērnam ir grūti mierīgi uzvesties, viņš gluži vienkārši nespēj, jo iekšējā aktivitāte laužas ārā ar lielu spēku. Dažkārt vecāku reakcija var būt izbrīnas pilna, kā tad tā varēja notikt - mēs esam tik klusi un mierīgi, bet mazais vēlas būt izteikts aktīvists un līderis. Realitātē tā mēdz būt, ka rodas pretēji poli. Un noteikti ir jāapzinās, ka aktīvie bērni neizplāno savu uzvedību apzināti, tās ir viņu automātiskās uzvedības izpausmes. Vecākiem sākotnēji mēdz būt grūtības pieņemt to, ka bērns ir citādāks un viņi izmanto mēģinājumus viņam aizrādīt. Tas savukārt bērnā var attīstīt trauksmi, vainas, kauna sajūtu, uztraukumu un bailes. Tieši tāpēc ir svarīgi izsaprast bērna valdonīgās uzvedības cēloņus un mācīt veselīgā un pieņemamā veidā to izpausmes regulēt. Valdonība veselīgā veidā ir nepieciešama. Jo pasaulē ir nepieciešami arī aktīvi un uzņēmīgi cilvēki,’’stāsta Baiba Kalnciema.

Aicināt uz dialogu

Fantāzijas attīstīšana caur rotaļām bērnam ir ļoti svarīga. Ja bērns ar vienaudžiem spēlējas ar rotaļlietām, un pēkšņi iedomājas kādu no tēliem izspēlēt kā ļoti valdonīgu,- tad cenšamies neiejaukties, jo tas ļaus attīstīties fantāzijai. Taču, ja mazais jau pielieto kādu fizisku ietekmi, piemēram, cilvēku pagrūž, iesit, parausta, izmanto kādus nesmukus vārdus, tad uzreiz būtu jāreaģē. Citkārt bērns jebkurā situācijā turpinās tikpat aktīvi dominēt. Tieši tāpēc, tas, ko mēs varētu darīt, paskaidrot:’’Tu drīksti būt varens, valdonīgs, taču tu nedrīksti ar savu uzvedību darīt otram pāri.’’ Lai spētu viņu nomierināt, var piedāvāt ieiet citā telpā, iedot spilventiņu, uz kura ar dūrītēm varētu savas sakāpinātās emocijas izdunkāt jeb ar zīmuļiem uz papīra izšvīkāt. Līdz ko mazais nomierinājies, nepieciešams tūlīt uzsākt mierīgu dialogu, kamēr vēl nav aizmirsis paveikto. Tādējādi arī bērns jutīs, ka ir pamanīts un iemācīsies, ka ir iespējams arī citādāk reaģēt. Tajā mirklī, kad aizliedzam vai norādam bērnam, ka viņa uzvedība ir nepieņemama, - mums būtu jāpārrunā vai jāparāda – kā tad var un drīkst izpaust savas emocijas, lai līdzīgās situācijās viņš jau zinātu kā regulēt sevi, savas emocijas un kā rīkoties. ‘’Varam arī situāciju izspēlēt ar rotaļlietām. Kā tu domā, ja lācītis zaķītim iesit, kā viņš jūtas? Divi gadi ir tas vecums, kad varam ar bērnu sākt šādas sarunas. Jo tad jau ir gatavs sākt atpazīt savas emocijas un kad tās būs apguvis, spontānos brīžos iemācīsies arī regulēt.’’

Alkst pēc uzmanības

Ja bērniņš ikdienā ir mierīgs, taču pieaugušais pēdējā laikā ir novērojis valdonīgāku attieksmi pret citiem bērniem, tas varētu liecināt, ka viņa dzīvē ir ieviesušās kādas pārmaiņas – emocionālas, sociālas, fiziskas. Piemēram, ģimenē piepulcējies mazais brālītis vai māsiņa. Šajā situācijā viennozīmīgi, ka viņš vēlēsies gūt sev vairāk uzmanības, kā tas bijis līdz šim. Baiba Kalnciema iesaka, lai ne tikai minētajā situācijā, bet ik dienu uzmanības daudzums būtu pietiekams, censties būt klātesošiem un sarīkot mazas, mīļas pārrunas par dienā piedzīvoto. Veltīt nedalītu uzmanību un laiku kopā darbojoties, apskaut. Ja šāda abpusēja komunikācija izpaliek, tad, laikam ejot, var sākt augt aizvainojums, kas var likt pat kļūt valdonīgam. Protams, ka uzmanības devu bērns var saņemt arī, ja pieaugušais pasaka lielu paldies par labu uzvedību jeb kādu darbiņu paveiktu. Arī pirmsskolas iestādē pedagogs var bieži lūgt aktīvajiem ķipariem palīdzēt apliet puķes vai kaut ko palīdzēt izdarīt. Tas savukārt liks mainīt vai mazināt uzvedības intensitāti.

Savukārt, ja dažādās aktivitātēs valdonīgais bērns vēlas ieņemt galveno lomu, tas būtu viņam jāļauj. Tomēr jāļauj iesaistīties arī ne tik aktīviem bērniņiem, lai viņi kļūtu drosmīgāki un izlēmīgāki. Bērni ar līdera dotībām iemācīsies saredzēt pasauli plašāku, dalīt atbildību – jo ne tikai viņi visu spēj izdarīt, bet tikpat labi sanāk arī vienaudžiem. Psiholoģe aicina būt klātesošiem saviem mīļajiem bērniņiem un vērot viņu attīstību un uzvedību ik dienas. Retos gadījumos būtu jālūdz speciālistu palīdzība, proti, ja bērna uzvedības cēloņi ir neizskaidrojami vecākiem. Jeb, ja bērnam pašam par savu nekontrolēto uzvedību nākas pārdzīvot. Iespējams ir kādas veselības problēmas, kuras palīdzēs atrisināt spēs tieši speciālists.’’

Ģimene, kura vēlējās palikt anonīma audzina meitiņu Helēnu, kura tūlīt kļūs trīs gadus veca. ‘’

Mana meitiņa jau no dzimšanas ir ļoti uzstājīga. Bija ļoti grūti, jo līdz pat astoņiem mēnešiem pārsvarā vēlējās būt manā klēpī, tāpēc pat ņēmu palīgā ergosomu, lai iesēdinātu tajā meitiņu un spētu ko padarīt. Dažkārt pa dienu mēģināju mazo pieradināt gulēt savā gultiņā, bet visas pūles bija veltīgas. Sāka histēriski raudāt un panāca savu, ka mamma apžēlojas un paņem rokās. Tieši tā pati situācija bija pastaigas laikā, guļot ratiņos. Centos uz pirmajām raudāšanas skaņām nereaģēt, tomēr cik gan ilgi.

Tikai tuvojoties trīs gadu vecumam, meitiņa beidzot sāka vairāk saprast, ko vecāki vēlas ar viņu sarunāt. Ja līdz trīs gadiem viņa vairāk izvēlējās spēlēties ar vecākiem, pēkšņi lēnām sāka rotaļāties arī viena pati. Šobrīd ļoti aktuālas ir kļuvušas lomu spēles. Helēna iedod mammai vai tētim lelli, pati paņem otru un grib, lai otrs visu izspēlē pēc viņas iedomātā scenārija. Arī puzles viņa viena nevēlas likt, pieprasa, lai kāds sēž blakus. Aizņemtības dēļ ir bijis tā,ka meita man uzmācīgi aicina iet spēlēties. Atbildu, ka tagad nevaru, pabeigšu darīt savus darbiņus un tad paspēlēsimies brītiņu. Bet viņa dusmīgi attrauc:’’Es teicu, ejam spēlēties!” Nākas piedzīvot arī situācijas, ja kaut ko aizrādām, tad bļaujot atbild:’’Nē, negribu, tā nedarīšu.’’ un vēl lai iespaidīgāk, piesit kāju pie zemes. Tad nu gan mēs ar vīru cenšamies neļaut būt noteicējai - tas šķiet par daudz, pacelt pret vecākiem balsi. Skaidrojam, ka viss nenotiks vienmēr tieši tā, kā viņa vēlas un pieaugušie ir jāklausa. Nu jau kļūst saprātīga un daudz ko sāk saprast. Bieži vien izskatās, ka viņai mājās vienkārši ir ļoti garlaicīgi, tāpēc arī nereti tik izaicinoši uzvedas.

Un gluži tas pats notiek ciemojoties pie omītes. viņa pakļaujas visām mazmeitiņas iegribām - paņem to, dari tā, tā nav pareizi, ejam tagad tur. Interesanti, ka bērnudārzā meitiņa ir gluži vai cits bērns. Tur viņiem ir stingra disciplīna, iespējams tādēļ baidās tur sevi izpaust. Brīvos brīžos sanāk reti tikties ar citiem bērniem, bet kad tiekas, tad vēlas būt lielā noteicēja. Sešgadīgo radinieku puiku mēdz paņemt pie rokas un aizvest, kur pati iedomājusies un tad vēl saka, kas viņam jādara. Ja jau paklausa, tad viss ir mierīgi, ja neļaujas, tad gan sanāk kašķis, kāpēc nedara pēc viņas prāta. Bija pat periods, kad pie svešiem bērniem gāja klāt, deva roku un sauca kaut ko darīt kopā.

Protams - uznāk brīži, kad šķiet – kāpēc visiem bērni kā bērni, bet mums mazs, emocionāls terorists. Bet ātri cenšamies tās domas aizdzīt prom. Kopumā esmu pieradusi, ka Helēna tāda ir. Viņai patīk būt uzmanības centrā un cerams, ka augot lielākai, tā vēlme mazināsies. Jāturpina būs pacietīgiem un jārod iespēja bērnam veltīt tik daudz uzmanības, cik viņa vēlas.’’

Atbalsta grupa vardarbībā cietušām sievietēm

Thu, 13 Oct 2022 16:02:19 GMT

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties”

/Baiba Kalnciema/

Dalībnieki: sievietes jebkurā vecumā, kuras cietušas jebkāda veida vardarbībā – emocionālajā, psiholoģiskajā, fiziskajā, seksuālajā. Tās, kas vēlas satikties ar citām sievietēm un rast atbildes uz saviem jautājumiem, gūt atbalstu, dalīties pieredzē. Sievietes, kurām nepieciešamas atbalsts un stiprinošs vārds, kas dod lielāku pārliecību par saviem spēkiem.

Kāpēc? Daloties savā pieredzē un uzklausot, Tu gūsti gan pati, gan sniedz atbalstu arī citām grupas dalībniecēm – meklējot katrai savu veidu, kā dzīvot tālāk. Tieši tāpēc atbalsta grupa ir labs veids, kā vardarbībā cietušām sievietēm rast iespēju iedzīvināt dzīvē pārliecību par sevi.

Galvenais mērķis tādām tikšanās reizēm ir apmainīties ar pieredzi, iedvesmoties vienai no otras, dalīties ar sajūtām, emocijām un grūtību pārvarēšanas veidiem, stiprinot savu pārliecību būt Sievietei.

Tikšanās reizēs mēs runāsim par emocionālo, psiholoģisko, seksuālo, fizisko vardarbību attiecībās, par bailēm un to, kā sevi pasargāt no vardarbības. Runāsim arī par to kā atpazīt varmāku savās attiecībās un kā pārvarēt sekas.

Atbalsta grupas vadītāja , Psihologs Baiba Kalnciema, kas palīdzēs rast atbildes uz psiholoģiskiem un citiem praktiskiem jautājumiem kā arī palīdzēs piesaistīt medicīnas speciālistu, ja tāda vajadzība rastos.

Ko iegūs sieviete? - profesionālu psihologa atbalstu, kas sievietei dos pārliecību par saviem spēkiem un mazinās uztraukumu, trauksmi, bailes (atbalsta grupā vai individuāli);

- praktiskus apzinātības vingrinājumus trauksmes mazināšanai;

- informāciju par emocionālo, psiholoģisko, seksuālo, fizisko vardarbību attiecībās;

- paplašinās savu kontaktu loku ar citām sievietēm;

- atraisīs savu Sievieti, sievišķību un Mīlestību pret sevi un citiem;

- kopā ar citām Sievietēm pavadīs laiku ārpus mājas vislabākajā veidā;

- droša, atbalstoša un konfidencināla vide.

Norises vieta: Mīļi gaidīšu Jūs “Love Home” telpās - Kārļa Mīlenbaha 4, Rīga, LV - 1050.

Samaksa: 20 EUR 1 nodarbība

Lai sarunas labāk raisītos, līdzi ņemsim mazu groziņu un siltas zeķītes, lai nepiespiestā gaisotnē baudītu tēju!

Būšu priecīga, ja iepriekš pieteiksieties pa tālruni 29150469
vai baiba@lovehome.lv www.lovehome.lv

Atbalsta grupa vardarbībā cietušām sievietēm

Thu, 13 Oct 2022 06:39:42 GMT

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties”

/Baiba Kalnciema/

Ko iegūs sieviete? - profesionālu psihologa atbalstu, kas sievietei dos pārliecību par saviem spēkiem un mazinās uztraukumu, trauksmi, bailes (atbalsta grupā vai individuāli);

- praktiskus apzinātības vingrinājumus trauksmes mazināšanai;

- informāciju par emocionālo, psiholoģisko, seksuālo, fizisko vardarbību attiecībās;

- paplašinās savu kontaktu loku ar citām sievietēm;

- atraisīs savu Sievieti, sievišķību un Mīlestību pret sevi un citiem;

- kopā ar citām Sievietēm pavadīs laiku ārpus mājas vislabākajā veidā;

- droša, atbalstoša un konfidencināla vide.

Norises vieta: Mīļi gaidīšu Jūs “Love Home” telpās - Kārļa Mīlenbaha iela 4, Rīga, LV - 1050.

Samaksa: 15 Eur par 1 reizi jeb 50 Eur par 4 reizēm

Lai sarunas labāk raisītos, līdzi ņemsim mazu groziņu un siltas zeķītes, lai nepiespiestā gaisotnē baudītu tēju!

Būšu priecīga, ja iepriekš pieteiksieties pa tālruni 29150469
vai baiba@lovehome.lv www.lovehome.lv

Mācību motivācija

Fri, 21 Jan 2022 08:53:17 GMT

Skolēnu galvenais uzdevums, neapšaubāmi, ir mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Būtu jāsaprot, ka mācīšanās ir katra cilvēka (jebkurā vecumā) eksistences pamats, tātad skolēnam jāattīsta galvenā spēja, spēja mācīties, respektīvi, izglītot pašam sevi, jo mācīšanās jāturpina visu dzīvi.

Jebkura cilvēka darbība, protams, arī mācīšanās, sākas ar vajadzību, taču konkrētu vajadzību virza motīvi. Motīvi raksturo cilvēka domu, jūtu un mērķu sistēmu, kas viņu rosina darboties noteiktā veidā. Skolēnu darbošanās procesa virzošais spēks ir mācīšanās motivācija, kuru nevar radīt no ārpuses, bet kam jārodas iekšēji - atbilstoši katra skolēna individuālajām īpatnībām, uztveres spējām.

Rodas jautājums, kā attīstīt mācīšanās motivāciju, kur to labāk veikt - skolā, ģimenē, ārpusstundu nodarbībās? Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka nevar izdalīt vienu vietu, kurā skolēnam attīstīt mācīšanās motivāciju. Tikai saskaņota mijiedarbība visās dzīves sfērās un vidēs, kur attīstās pusaudzis, būs nozīmīga un efektīva, lai gūtās zināšanas kļūtu par dzīves nepieciešamību.

Lai attīstītu mācīšanās motivāciju, jāzina, ka pats svarīgākais ir veidot pozitīvu attieksmi, vēlēšanos uzzināt ko jaunu. Ikdienā strādājot ar skolēniem, psiholoģe ir novērojusi, ka lielākoties ir izveidojies ārējā pozitīvā impulsa princips, kur skolēna impulss ir pedagogs, vecāks. Iekšējais impulss, kas ir daudz vērtīgāks un noturīgāks - ir pārdzīvojums. Skolēnu rosinot mācīties, jāprot saskatīt katra bērna individuālie sasniegumi, kaut arī sākumā tie ir niecīgi, nav jāskopojas ar labiem vārdiem, ar cerību uz nākotnes sasniegumiem, jāveicina skolēnu ticēt savām spējām. Pozitīvā atzinuma gadījumā mācīšanās tiek atvieglota un to pavada prieks, ja bērns visu laiku saņem nosodījumu, mācīšanās kļūst par slogu, rodas vēlēšanās neapmeklēt skolu, neuzticēties vecākiem.

Pozitīvie impulsi rada optimismu, paaugstina pašapziņu, ticību savām spējām, rada mācību motivāciju, kas savukārt veicina panākumus mācībās.

Skolotājiem, izvēloties mācību metodes, jāņem vērā skolēna vecuma īpatnības un jaunās zināšanas jābalsta uz katra bērna iepriekš apgūto. Lielākās skolēnu mācīšanās grūtības un strauja sekmības samazināšanās ir vērojama pamatskolas vecumā. Lai šajā vecumā varētu veidot mācīšanās motivāciju, jāņem vērā arī pusaudžu sociālo vidi, kurā viņš uzturas kā arī tendences sabiedrībā.

Lai sniegtu pozitīvus impulsus audzinot pusaudzi, ir jāsaprot viņa personības attīstības īpatnības. Pusaudzim jau ir uzkrāta sava dzīves pieredze, iegūtas zināšanas par sevi, par attiecībām ar citiem. Pazīstot pusaudzi, varam vieglāk izprast un reaģēt uz dažkārt skolēnu spontāniem, nepārdomātiem spriedumiem, pieņemot lēmumus. Lai pusaudzis ieklausītos un ņemtu vērā pieaugušā ieteikumus un padomus, ir jāsadarbojas kā "komandā". Pieņemot viņu kā indivīdu un personību, pusaudzis spēs izprast un pielietot sniegtās zināšanas daudz kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk.

Lai veicinātu pusaudžu mācīšanās motivāciju, ir jāizprot katra skolēna individuālo zināšanu apguves veidu. Mācību motivācija ir atkarīga no ārējiem un iekšējiem impulsiem, kas rada netiešo un tiešo motivāciju. Abi motivācijas veidi ir savstarpēji saistīti un viens otru ietekmē. Skolēniem svarīgi attīstīt iekšējo mācību motivāciju, lai uzlabotu sekmju līmeni. Jo ciešāk darbosies tiešā un netiešā motivācija, jo labāki būs skolēnu sasniegumi un panākumi mācībās.

Ārējā motivācija balstās uz ārējiem pamudinošiem apstākļiem, - tādiem kā citu cilvēku uzvedība, apbalvojumi un sods, apkārtējo cilvēku vērtējums. Ārējās motivācijas gadījumā skolēns, galvenokārt, ir orientēts uz rezultātu ( piemēram, ja labi mācīsies, tad vecāki nopirks telefonu, datoru u.tml.).

Iekšējās motivācijas gadījumā uzvedību nosaka personības ieinteresētība paša darbībā. Cilvēks veic kādu darbību pašas darbības dēļ, nevis, lai sasniegtu kādus ārējus apbalvojumus. Ja skolēni paši meklē papildu avotu par tēmu, kas viņu interesē, tad var droši teikt, ka viņi rāda iekšēji motivētas uzvedības paraugu jaunās vielas apguvē.

Iekšēji motivēts skolēns gūst lielāku gandarījumu darbības procesā, viņu mazāk interesē darbības rezultāts.

Situācijā ar izvēles iespēju veikt dažādas grūtības pakāpes uzdevumus ārēji motivētie skolēni izvēlas vieglākos uzdevumus un dara tikai tik, cik nepieciešams, lai gūtu apbalvojumu. Iekšēji motivēti skolēni dod priekšroku grūtākiem uzdevumiem, jo tādējādi tiek izprasts noteiktais uzdevums.

Izdarot salīdzinājumu, kā ārējā un iekšējā uzvedība ietekmē uzvedību un iekšējos procesus, var konstatēt, ka:

ārēji motivēta uzvedība izzūd, ja izzūd ārējais pastiprinājums;
iekšēji motivēta uzvedība var turpināties bez apbalvojuma.

Vecāki un skolotāji, pārzinot skolēnu vecuma īpatnības un mācību metodes, izvērtējot mācību metožu atbilstību skolēnu izziņas veidu dažādībai, veidos skolēnu ticību savām spējām, kur paaugstināsies viņu pašapziņa, un, pats svarīgākais - veidosies atbildība par savām sekmēm.

Depresija, kas grauž pusaudža dvēseli

Tue, 09 Nov 2021 13:54:15 GMT

Psiholoģe Baiba Kalnciema, strādājot skolā vairākus gadus, ir novērojusi, ka pusaudžu depresija ir ļoti aktuāla un īpaši attīstījusies pēdējos divos gados.

Pusaudžu vecumposms no vienas puses ir izaicinošs gan viņam pašam, gan ģimenei, gan sociālajai videi, kas ir ap viņu. Taču no otras puses šajā krīzes posmā, pusaudzim ir iespēja augt un attīstīties gan emocionāli, gan fiziski un garīgi un, protams, atrast savu identitāti, kas ir tik svarīga un nepieciešama.

Bieži vien šajā vecumposmā pusaudzis var iestrēgt, jo vajadzīgajā mirklī, situācijā vai jau kādā ilgstošā laika periodā viņš nav saņēmis atbalstu no vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem. Tas savukārt viņu var ievilināt dažādās neizskaidrojamās vainas, baiļu, neuzticēšanās un vientulības sajūtās, kas nemanot var pāriet vieglos depresijas un vēlāk jau smagākos depresijas traucējumos.

Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Psiholoģe Baiba Kalnciema min, ka viena no sastopamākajām grūtībām ir sliktas attiecības ar vienaudžiem – ignorēšana, izsmiešana, nepieņemšana.

Otra svarīgākā depresijas traucējumu attīstības grūtība ir attiecības ar vecākiem. Vecāki bieži vien neizprot, nezin, nejūt un viņiem patiesi neinteresē tas, kas notiek ar viņu pusaudzi. Nereti dzirdu sakām: ”Ai, tas tāds vecums... gan jau pāries... nav ko ņemt galvā...!” Stop! Jā, iespējams, tas ir raksturīgs viņa tā brīža dzīves notikumam vai emocionālam stāvoklim, taču būtu jābūt vērīgam, ja uzvedībā parādās, kas neraksturīgs un netipisks viņam. Tā, piemēram, varētu būt nevēlēšanās ilglaicīgi iet ārā no savas istabas, no savas mājvietas, ir palicis mazrunīgs vai pat nevēlas komunicēt vispār, ir izolējies no draugiem, nevēlas kopīgi ieturēt maltīti un citi līdzīgi neraksturīgi iemesli.

Pusaudžu depresijas riska faktori

Kā vienu no dominējošiem faktoriem var minēt biopsihosociālo riska faktora modeli. Pusaudžu depresijas attīstībā lielu lomu ieņem bioloģiskie faktori. Pirmkārt, var minēt dzimuma īpatnību. Ir zinātniski pierādīts, ka meitenes attīsta biežāk depresīvos traucējums nekā zēni. Otrkārt, depresijas attīstība ģimenes anamnēzē (piemēram, ja mātei, tēvam vai kādam citam radiniekam ir bijusi diagnosticēta depresija) arī var norādīt uz to, ka pusaudzim pastāv liela varbūtība, ka attīstīsies depresijas traucējumi.

Protams, neirobioloģija nav vienīgais, kas nosaka vai pusaudzim būs vai nebūs depresija. Šie faktori var vienkārši būt kā laba augsne tam, vai depresija attīstīsies vai nē.

Vēl kā ļoti būtisku riska faktoru var minēt nepietiekamo sociālo atbalstu. Pusaudži nereti baidās runāt par savām sajūtām, jo uzskata, ka viņu viedoklis, domas, emocijas tiks izsmietas. Bailes uzticēties vecākiem, jo reiz saņēmuši jau atraidošu atbildi, bailes uzticēties skolotājiem, jo ir liels spiediens uz akadēmiskajiem sasniegumiem, notiek nepārtraukta salīdzināšana ar citiem. Te atkal pusaudzis var izjust bailes, sadzirdot,- Ai, ko tu tur stāsti, saņemies, Tu vari....!

Šādas emocijas, kas ir vainas sajūta, grūtības uzticēties, bailes par to, ka izsmies, negatīvas pārliecības par to, ka es neesmu pietiekami labs, lai kāds būtu ar mani kopā un komunicētu... kur nu vēl atbalstītu – ir kā plaši atvērti vārti uz depresijas traucējumu attīstību.

Pusaudžu depresijas izpausmes

Psiholoģe Baiba Kalnciema min, ka pusaudžu depresija var izpausties ļoti dažādi, to var ietekmēt dažādi faktori. Būtiski ir ņemt vērā, ka viena faktora attīstība nebūt nenozīmē, ka pusaudzim ir depresija. Svarīgi ir redzēt visu kopumu, saliekot daudzos faktorus kopā.

Jo zemāks pusaudžu pašvērtējums, prasme atpazīt un regulēt savas emocijas, spēja runāt par tām, pašreflektēt sevi, veidot attiecības, risināt konfliktus, jo lielāks risks attīstīt depresijas traucējumus.

Kā svarīga iezīme ir arī perfekcionisms. Bieži vien šīs gaidas no sevis un apkārtējiem ir uzliktas tik augstas, ka nespējot īstenot prasības un tikt galā ar izaicinājumiem, pusaudzim var sāk pamanīt un novērot depresijas attīstības izpausmes.

Iedrošināt silti un sirsnīgi

Labas un kvalitatīvas attiecības pusaudzim ir emocionālais atbalsts gan no vecākiem, gan no skolotājiem, gan vienaudžiem.

Vecāki parasti maz zina par pusaudžu grūtībām un par to, kas notiek viņu ikdienā. Diemžēl tas attīstās tad, kad attiecībās nav uzticēšanās, atklātības, siltuma un sirsnības.

Pusaudžu izpratnē šādas attiecības ir pietiekama laika un nedalītas uzmanības veltīšana,- tas, ka pusaudzis ir nozīmīgs citiem un citi vēlas pavadīt savu laiku ar viņu. Pusaudzim ir svarīgi arī tas, ka par viņu tiek izrādīta interese un viņš tiek uzklausīts, iedrošināts, atbalstīts.

Attiecības ir vissvarīgākās šajā posmā. Jo kvalitatīvākas attiecības ar citiem, jo pastāv divas reizes mazāks risks attīstīt depresijas traucējumus.

Jo vecāki un pusaudži būs emocionāli tuvāki, jo atbalsts, sarunas un kopābūšanas laiks attīstīsies kvalitatīvāk un emocijas, par ko būtībā ir ļoti grūti runāt, kļūs izprotamas un skaidrākas.

Ieteikumi attiecību uzlabošanā

Izprast un apzināties, kādas ir pusaudža emocionālās vajadzības;
Atpazīt pirmos depresijas simptomus (apetītes zudums, vientulības izpausmes, izolētība no sociālās vides, bailes, kauns, vaina, neuzticēšanās...);
Veicināt atklātas sarunas ar savu pusaudzi, iedrošinot, radot drošu vidi un sniedzot emocionālo siltumu;
Būt atklātam un atvērtam attiecībās ar pusaudzi, lai sagaidītu to pašu no viņa;
Pieņemt pusaudža jūtas, pat, ja liekas, ka tā nav vai nevar būt patiesība. Vecākiem jābūt gataviem dzirdēt, pieņemt visu un izvērtēt kā var palīdzēt savam pusaudzim;
Ja neizdodas pasargāt pusaudzi no emocionāla vai fiziska sāpinājuma pašam vecākam, tad jāmeklē speciālista palīdzība.

Savā praksē psiholoģe Baiba Kalnciema pārskata kopā ar pusaudzi tās negatīvās pārliecības, kas ir iesētas apzināti vai neapzināti pusaudža dvēselē. Tās tiek pārstrādātas tā, lai turpmāk vairs neietekmētu dzīves kvalitāti un psihisko veselību.

Pirmā čakra un mammas kotletes

Mon, 13 Sep 2021 05:00:47 GMT

VALIJA BELUZA

Vasarā visās radībās, arī cilvēkā, uzplaukst dzīvības enerģija un pirmatnējie instinkti. Kristietības triumfa laikos valdīja dogma, ka sekss ir kaut kas grēcīgs, no kā jākautrējas, taču mūsu senči uzskatīja, ka Līgo naktī pamīlēties drīkst gan meita, kurai nav līgavaiņa, gan sieva, kuras vīrs nespēj šo lietu nokārtot…

Pašizpausmes un attiecību centra “Love Home” astrologs Modris Kalnciems un psiholoģe Baiba Kalnciema pāru konsultācijās, tiekoties divi pret divi, izceļ katra indivīda labākās īpašības un piedāvā plaša diapazona idejas attiecību būvēšanai un pilnveidošanai. Lai sieviete un vīrietis daudzus gadus pavadītu kopā ne vien tāpēc, ka ir mamma un tētis, bet intīma tuvība būtu gan miesiska, gan dvēseliska. Pieaugušie par mīlestības nokrāsām var runāt arī bez puķēm.

Homo sapiens no citiem Zemes iedzīvotājiem atšķiras ar to, ka mums rūp ne vien vairošanās, bet arī ilglaicīgas un harmoniskas attiecības. Cik liela nozīmē te ir pirmajai čakrai, cik emocionālajam komfortam?

Modris. Vispirms mēs pāriem dodam impulsu pārvarēt grūtības saskarsmes fiziskajā līmenī. No Maslova piramīdas vārds “sekss” ir izkritis, taču vajadzība mīlēties joprojām ir fizioloģiska vajadzība, tāpat kā paēst, padzert un to visu izvadīt.

Bieži vien partneri viens otram nepieskaras, ja arī to dara, tad – kā? Mēs, vīrieši, dzimumdzīvē mēdzam būt pārāk strauji, nemākam sievietes pienācīgi samīļot, jo to neviens mums nav mācījis. Ja vīrietis domā, ka seksā ir lēns, viņam šajā procesā jākļūst vēl vismaz divas reizes lēnākam.

Lielas psiholoģiskas un fizioloģiskas problēmas rada pornogrāfiskās filmas un žurnāli: puiši iemācās ļoti aktīvu rīcību, kam reālajā dzīvē meitenes nav gatavas. Zēni saskatās pornogrāfiju, viņiem sākas erektīvā disfunkcija un īsto sievieti pat nevajag, jo hormoni dara savu…

Savukārt vecākiem vīriešiem grūti mainīt paradumus: viņi taču ir “baigie veči” un zina ko un kā vajag. Tāpēc sievietes 40+ šķiras, jo savam vīrietim nav atļāvušās pateikt, ka šāds sekss nav foršs. Protams, pasakot to, partneri var aizvainot, tomēr runāt par šo tēmu vajag.

Attiecības izjūk arī, ja sieviete nenosprauž normāla, nesāpīga seksa robežas. Statistika ir skarba – 80 procenti dāmu visā pasaulē nekad nav izjutušas kvalitatīvu orgasmu, kas atkarīgs no vīrieša prasmes uzsildīt partneri, ievest viņu drošībā. Jo tikai tad sieviete atveras.

Savas darbības sākumā ar pāriem runājām par tantrisko un enerģētisko apmaiņu, tagad esmu paspēris septiņus soļus atpakaļ.

Ir jāuzbūvē kārtīgi pamati –drošs, labs seksuālais kontakts (pirmās čakras līmenis) un jāgūst bauda no saskarsmes (otrās čakras līmenis). Kopīgi mērķi jau ir trešās čakras areāls. Veidojot šo pieskārienu un komunikācijas bāzi, mēs palīdzam atrast un pieņemt gan sevi, gan mīļoto cilvēku citā - enerģētiskā sfērā.

Baiba. Ja partneriem ir saskaņa emocionālajā līmenī, kopīgas intereses, aizraušanās un mērķi, vajadzētu saskanēt arī fiziskajā. Bet, ja tuvība gultā ir bailīga vai sāpīga, un pāris par to nerunā, es redzu īslaicīgas attiecības. Labi, ka uz konsultācijām un terapiju nāk jauni vīrieši, kuri apjautuši, ka pornogrāfijas un pašu prāta konstrukcijas nestrādā.

Dzirdēts teiciens, ka visi mīlnieki ir vienādi laimīgi, bet nelaimīgi – atšķirīgu iemeslu dēļ. Ko darīt, ja cilvēka ego reizēm iesprūst zemāko enerģiju segmentā?

Modris. Visi pāri vēlētos dzīvot ilgi un jauki, diemžēl nākas dzirdēt, ka tikai daži no ilgajiem laulībā nodzīvotiem gadiem ir bijuši laimīgi. Mēs ar Baibu esam kopā jau teju divdesmit piecus gadus, audzinām divus bērnus. Attiecībās esam gājuši cauri dažādām transformācijām, pieņemot izaicinājumus un ieraugot, ko tie mums māca, jo rutīna mēdz ievilkt ļoti ātri un dziļi. Ja verbāli nepaužam savas vēlmes un vajadzības, īpaši šajā pandēmijas un attiecību krīzes periodā, līdzcilvēkos ieraugām ne tās foršākās īpašības. Agrāk katrs dzīvesbiedrs ik rītu devās uz savu darbu vietu, vakarā mazliet pasēdēja pie televizora, pēc tam likās gulēt. Nākamajā dienā riņķis turpinājās, un partneri varēja aizmukt no sevis un sarežģījumiem attiecībās.

Reāli problēmas risināmas komunicējot. Iespējams, jāmeklē trešā puse, kas varētu uzklausīt abus iesaistītos un atspoguļot šo pašu situāciju caur citu prizmu. Neuzbrūkam otram, neaizvainojam, bet pastāstām, kā jūtamies!

Baiba. Pieļauju, ka ikdienas rutīna tiešām ir viens no faktoriem, kas liek iebraukt grāvī. Pandēmijas periodā daudzas ģimenes ir spiestas būt telpā 24/7 režīmā, un ne viens vien ir apsvēris domu par attiecību pārtraukšanu. Daža sieviete secina, ka vīrietis, kuru pazīst jau ntos gadus, ir kaitinošs, riebīgs un vispār nesaprot viņas vēlmes. Pēkšņi viņa ierauga citu cilvēku. Bet šajā mirklī ir iespēja no jauna iepazīt vienam otru. Var izrādīties, ka ir pazaudētā saikne ar partneri, un viņa netīkamās īpašības atspoguļo tevi pašu.

Tas ir labi, ka katram sava pārliecība par pareizību. Bet, ja no tā rodas konflikti, un abi nespēj vienoties, var palīdzēt redzējums no malas. Ir svarīgi, ko pāris vēlas –izrunāt visu vai turpināt dusmoties un vienam otru vainot. Katrā ziņā krīze paver izdevību pakāpties soli augstāk.

Mēs varam parādīt instrumentus, iespējamās darbības, kā risināt domstarpības citādi. Bet vēlmei jānāk no klientiem: tikai tad ieteikumi tiks sadzirdēti. Ja vīrs paliek sēdam pie televizora un sieva iet pie terapeitiem, dodu mazu procentu, ka būs rezultāts.

Protams, katram jāsāk ar sevi: teorija saka - tikko maināmies paši, mainās arī citi. Varbūt tas, kurš ar alus pudeli palika mājās, pamanīs izmaiņas partnerē, ieinteresēsies un vēlēsies arī pats kaut ko uzsāk.

Modris. Pēdējās desmitgadēs vērojams, ka pāri izšķiras tādēļ, ka garīgi augt sācis viens no dzīvesbiedriem. Der piebremzēt savu skrējienu uz augstākām sfērām, jo nav paredzams, cik ātri mainīsies otrs cilvēks. Katram ir sava attīstības dinamika, spēki un vājākās vietas. Lielākais klupšanas akmens ir citu vērtēšana pēc sevis.

A priori sievietei un vīrietim nav nekā kopēja. Sanāk kopā divi svešinieki un lēnā garā būvē attiecības. Caur seksu, ģimeni, bērniem, darbu, hobijiem. Astroloģijā ir divpadsmit mājas, tātad divpadsmit dzīves jomas, kurās mēs sevi smuki slīpējam. Līdz guru man vēl tālu, bet šodien mana vērtība ir klasisks pāris, kurā cilvēks aug daudz ātrāk, harmoniskāk un kvalitatīvāk.

Agrāk sabiedrībā bieži izskanēja doma, ka pāridarījumus ģimenē skar sievietes, nesen populāra kļuva kustība “Me too” (tulkoj. Es arī).

Nu jau varu droši apgalvot: vīrieši cieš ne mazāk - jūtas vientuļi, atstumti, izmanipulēti. Parunājot atklāti, ko darām vīru grupās, atklājas, ka problēmas ar fizisko un emocionālo vardarbību ir līdzīgas abiem dzimumiem.

Jāatgriežas pie pašiem pamatiem, pie enerģijas apmaiņas pārī. Dieviņš cilvēkus tomēr radījis kā vīrieti un sievieti, klasiski enerģija plūst vispareizāk. Attiecībās Viņš ir aktīvais sākums, savukārt Viņa ir pasīvā puse, kas aktivitāti transformē ģimenes un mājokļa siltumā. Prakse rāda, ka mūsu zemē un citās Eiropas valstīs sieviete kļūst ļoti stipra, varoša, reizēm pelna vairāk par dzīvesbiedru. Kad lomas mainās, vīrietim jāspēj to pieņemt, jo sacensties spēkā ar sievieti vīrietis nevar. Ekstrēmā, izaicinošā krīzes situācijā viņš būs vājāks psihiskā, emocionālā un pat fiziskā ziņā.

Baiba. Iekšējo spēku sieviete parasti nav tik ļoti attīstījusi, bet ar savu uguni spēj gāzt kalnus – ja nepieciešams, veikt visas lomas: gan būt pie pavarda un rūpēties par mājām, gan uzturēt ģimeni. Taču ar vārdiem, asiem kā zobens, sieviete var arī savu otro pusīti pazemot, noniecināt. Pazemināt.

Mums jābūt ļoti akurātām runājot, ko domājam, jo sevišķi šajos laikos, kad enerģijas strauji transformējas.

Mēdz teikt, ka viss nāk līdzi no bērnības. Savu nospiedumu droši vien atstāj uzaugšana šķirtā ģimenē.

Modris. Tādēļ ir būtiski izglītot abus dzimumus, jebkuru sabiedrības locekli pēc iespējas agrākā vecumā. Sievietes un vīrieša lomas bērnam būtu jāapgūst savā ģimenē. Vai cilvēki pusmūža gados to savu vecāku attiecībās redzējuši? Daudzi psihoterapeiti, psihologi par to runā – dažs kungs pat sešdesmit vai astoņdesmit gadu vecumā nezina, kādas ir normālas attiecības ar sievieti. Bet kas viņu tādu izveidoja?

Ja mamma dēlu audzina viena, ja ģimenē nav vectētiņa, ģimenes drauga, jaunietim bez vīrišķās enerģijas ir sarežģīti izaugt harmoniskam vīrietim, Viņam dzīvē būs grūti uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un izdarīt izvēles. Gandrīz visi mūsu klienti atklāj, ka piedzīvojuši mammas pārlieku lielo stingrību. Viņai reizēm nākas būt kā tēvam, un bērns apjūk. Principā sieviete rīkojas pēc labākās sirdsapziņas, taču dēls bieži tiek pār aprūpēts, izlutināts. Mamma taču vislabāk zina, kad bērniņš grib ēst, kad dzert, kad jāsaģērbjas siltāk. Ar to viņa iešauj kājā nākamās paaudzes sievietei.

Vīrietim jādod konfekte par padarītiem darbiem, savukārt jebkurai meitenei, sievietei konfekte pienākas par to vien, ka viņa ir.

Baiba. To praktizējam arī savā ģimenē. Kad tētis meitu palutina, slavē, saka komplimentus it kā ne par ko, viņš ceļ bērna pašvērtējumu. Tēvs ir pirmais vīrietis meitas dzīvē, un viņa stipros vārdus meita nepazināti liek savā dzīves ceļa somā. Tie ir svarīgi, lai vēlāk veidotu veselīgas attiecības ar vīriešiem.

Savukārt dēlam ceļa maizes vārdi no tēta ir jānopelna ar savu vīrišķo pusi - pierādot, ka spēj palīdzēt, paveikt. Tikai tad puikas mugurkauls sāk iztaisnoties. Vairāk atzinības, komplimentu gan viņš saņem no mammas, pirmās sievietes, ko savā dzīvē iepazinis.

Puika, jaunais vīrietis, savā meitenē, līgavā neapzināti meklēs līdzību ar savu mammu.

Ja tēvs un māte vienmēr zinātu, ko likt bērna ceļa somā, tas viņam palīdzētu pārliecinoši, ar paceltu galvu doties savā dzīvē. Savukārt vecāki būtu droši par atvasē iesēto.

Un kā ar emocionālo inteliģenci? Kāds bērns mājās nekad nav piedzīvojis konfliktus, bet citam lamāšanās, kaušanāsbijuši norma. Ja nu tādi saskatās un iemīlas?

Modris. Viena lieta, ja patiešām mājās valda harmonija, to bērni izjūt. Savukārt citi vecāki iztaisās smalki un gudri, bērna klātbūtnē nedusmojas, nelieto sliktus vārdus, bet nejūt emocionālo tuvību, divatā lamājas un bērns to zina ļoti labi. Jaunietim ir izvēle: atkārtot vecāku ieradumus un paradumus vai veidot jaunus.

Baiba. Nemēdz būt tādas ģimenes, kurās iztiek bez strīdiem, domstarpībām. Jo tad attiecībās nenotiek izaugsme. Absolūti slēpt konfliktus no bērniem, nav pareizākā pieeja, atvasēm ir jāredz, kas notiek ikdienā. Ģimenes sistēma uz to pastāv: ir gan prieka brīži, harmonija, gan strīdi un dusmas. Emocijas padara cilvēku dzīvu.

Personīgi pazīstu ģimenes, kur bērniem pēc tam ārkārtīgi daudz nākas strādāt ar to, ka viņu vecāki nav risinājuši attiecību jautājumus, slēpuši patiesās emociju izpausmes. Labāk, lai vecāki attiecībās ir brīvāki, nevis ārēji demonstrē pareizo attiecību modeli.

Modris. Krīzes viennozīmīgi veicina izaugsmi. Reizēm pat nākas iedrošināt pāri, ka dusmoties ir forši. Jo bēdas un prieks, tāpat naids un mīlestība ir vienas emociju monētas divas puses.

Savā praksē vairāk runājam par ilgtermiņa attiecībām un arī par šo polaritāti - gan zemes dzīve, gan tantriskās ekstāzes kaut kad noved sirds centrā. Tad iestājas miers, un mēs vienkārši izbaudām viens otra klātbūtni.

Lai tiktu pie mērķa, jābūt atspēriena punktam. Ne velti pat daudzi svētie, kādā savas dzīves posmā bijuši ne īpaši morāles un ētikas paraugi.

Nespēju saprasties un palikt kopā cilvēki dažkārt noveļtieši uz horoskopa zīmju nesaderību. Vai uz konsultāciju ierodas arī ar tādām aizdomām?

Modris. Pie mani stādi nav bijuši. Pieļauju, ka ir grūti atrast otru cilvēku, ar ko nemaz nesapasētu. Te drīzāk ir prāta triki, nepiepildītas vēlmes no ģimenes. Mēs iedrošinām pārus izstāstīt, ko viena un otra partnera bērnībā darījis tētis, kādi pozitīvākie brīži pavadīti ar viņu kopā. Tieši tāpat izvaicājam par mammām.

Baiba. Iemesls, kādēļ pāri ierodas runāt par attiecībām, ir dažāds. Piemēram, viens otru nedzird, viens otru līdz galam nepazīst. Dažkārt tas ir stāsts par katru personu atsevišķi. Nav runa par nesaskaņām gultā, bet par niansēm.

Iespējams, zemapziņas līmenī vīrietis gaida no partneres mammas kopiju. Un tas neļauj vīrietim atkārtot foršo bērnības pieredzi, ko reiz sniegusi mamma – aprūpi, pār aprūpi. Varbūt sieviņai ir tāda pat matu krāsa vai rakstura iezīmes, bet viņa necep tādas kotletes kā mamma.

Lai partneris dabūtu prettriecienu, var atteikt: es neesmu tava mamma, esmu sieviete, ar kuru tu izveidoji attiecības. Vai nu vīrietis to sadzirdēs vai arī paliks tajā līmenī un meklēs nākamo, kur aizceps to īsto kotleti.

Modris. Bet ir svarīgi neaizvainot, neapvainoties un neaizcirst durvis.

“Tu necep kotletes kā mana mamma! ”“Ak tad tu, cūka, neēdīsi manas kotletes? ”Pie šādas dialoga shēmas, nav variantu atrast kopsaucēju. Jāuzliek robežas, pasakot partnerim: es apvainojos, jo sajutos tā un tā. Ar aizvainojumu sieviete nereti manipulē un vīrietim ir jānāk lūgt piedošanu, kaut gan saķeršanās cēloņi ir pilnīgi citi.

Te man jāsaka sava skolotāja vārdiem: mēs runājam par piedošanu, bet kāpēc vajag apvainoties. Ja uz kādu nosodoši rādām ar pirkstu, trīs pirksti ir vērsti atpakaļ. Trīs reizes paskatāmies uz sevi: ar kādām tiesībām uz kādu apvainojamies? Ja sunītis skrej garām un rej, mēs taču uz dzīvnieciņu neapvainojamies. Tas ir mūsu pašu apziņas un pieņemšanas līmenis. Diemžēl pie šādiem slēdzieniem, atklāsmēm nonākam, kad dzīvē jau ir ļoti slikti. Cilvēks tā iekārtots, kamēr attiecības ir normālas, nemeklē, kā tās vēl vairāk uzlabot. Ideāli, ja izaugsme notiek gan katrā atsevišķi, gan abiem kopā.

Ja neesmu princese, nepiedalos!

Mon, 10 May 2021 07:34:42 GMT

V.Beluza sarunā ar pašizaugsmes un attīstības centra psiholoģi Baibu KALNCIEMU.

Pārmērīga lutināšana, apčubināšana un izdabāšana bērnībā nodara vairāk ļauna, nekā laba. Ja ģimenē nav iemācīts rēķināties ar citiem, vēlāk cilvēkam rodas grūtības iekļauties vienaudžu kolektīvā un sabiedrībāun pieaugušā vecumā veidot un saglabāt attiecības. Vienlaikus vecāku sniegtās mīlestības un siltuma ģimenē nevar būt par daudz. Kā atrast zelta vidusceļu, skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

Nospraust robežas

Skolas dramatiskais pulciņš gatavojas iestudēt lugu un notiek lomu sadale. Ja es nebūšu princese, nepiedalos, dusmīgi kāju pie zemes cērt meitenīte. Acīmredzot, vienīgajam vai jaunākajam bērnam ģimenē nekas nav liegts, gluži otrādi sniegta beznosacījumu mīlestība, apmierināta jebkura kaprīze, bet pēkšņi izrādās, ka arī citiem ir savas intereses un vēlmes.

“Mīlestības nekad nevar būt par daudz, jo mīlestība ir veselīgas rūpes. Taču ir jāuzliek robežas, nosacījumi, kas jāievēro gan uzvedībā un emocijās, gan to izpausmē, – lai bērns neapjūk,” norāda Baiba Kalnciema.

Nereti mamma un tētis spriež: jo vairāk rotaļlietu sagādāsim, jo bērns būs priecīgāks, laimīgāks. Katrs sīkums, uz ko mazais pirkstiņš parāda, nekavējoties tiek ielikts iepirkumu grozā, un drīz vien mājās veidojas bardaks. Būtībā tā tiek uzlikts šķērslis lolojumam, jo viņam kļūst grūti koncentrēties rotaļai, kas ir ļoti nozīmīgi, norāda psiholoģe.

“Jo vairāk spēļu mantu, jo mazajam garlaicīgāk. Veiciet eksperimentu – noņemiet vairumu rotaļlietu, kas novērš bērna uzmanību. Rezultātā vairāk attīstīsies paša idejas, fantāzija, radošā domāšana.”

Vecāku uzdevums būtu dot bērnam precīzus norādījumus, lai viņš nesāktu izmantot lielo gādību. Piemēram, ja mājās bērns pieradis saņemt visu, ko vēlas, un veikalā eksplodē, kāroto našķi nedabūjis, pieaugušajiem jābūt ļoti saprotošiem. Tā izlutinātais ķipars demonstrē savas jūtas un emocijas, jo nezina, ka to var darīt citādi. Ja minētais uzvedības demonstrēšanas modelis strādā, kāpēc tas būtu jāmaina?

Labs instruments, kā neradīt visatļautības sajūtu, ir mājās veicamie pienākumi. Pie tiem vajadzētu radināt no mazotnes: palūgt atbalstu, kaut ko atnest, nomazgāt, vismaz savākt aiz sevis rotaļlietas.

Ja vecāki visu izdara mazuļa vietā, cilvēciņš zaudē ticību sev, un ielāgo: nav jāpiepūlas, viss pats no sevis vienmēr ir balts, tīrs, uzklāts, spilventiņš apakšā nolikts. Vai arī dzīvē tā būs? Visticamāk mammas visu mūžu blakus nebūs …

Sākoties pirmskolas un sākumskolas posmam, bērnā rodas šaubas par savām spējām, bet pieaugušā vecumā – dusmas par to, ka nav bijusi iespēja mierīgā, visiem pieņemamā veidā atdalīties no vecākiem un gūt drošo pamatu, lai funkcionētu patstāvīgi.

Cietējs un manipulators

Māte un tēvs ir atbildīgi par to, kā bērns spēs izdzīvot šajā pasaulē: ja viņi neuzliek veselīgas robežas, zemapziņas līmenī cieš pati atvase. Cieš tāpēc, ka tuvākie cilvēki tādu uzvedības modeli akceptējuši.

Psiholoģe atgādina, ka izlutinātiem bērniem neizbēgami rodas grūtības saskarsmē ar vienaudžiem. Piemēram, ārpus klases nodarbībās, sporta stundās, treniņos, sacīkstēs, kur, sasniedzot rezultātu, kolektīvs gūst kopēju gandarījumu. “Visdrīzāk tad bērns vai pusaudzis palūgs, lai mamma uzraksta zīmi par attaisnotu neierašanos, nevis piedalīsies, it sevišķi, ja tās ir komandu sacensības. Jo tur nebūs ne mammītes, ne tēta, kas palīdz. Tā ir ķēdes reakcija – kad rūpju par daudz, atvasei paaugoties, pazeminās pašvērtējums, pārliecība par savām spējām.”

Diezgan bieži gan ģimenēs, gan nereģistrētās attiecībās dzimušie bērni pēc vecāku šķiršanās piedzīvo mammas un tēta sacenšanos. Katrs grib būt labākais par otru. Lai bērns neciestu, tiek pasniegts un dots viss iespējamais. “Asaras, histērija, niķi, dusmiņas ir veids, kā manipulēt ar abiem un pieprasīt sev uzmanību. Dažkārt pietiek piezvanīt mammai, pasūdzēties par sliktu pašsajūtu un kāri pēc kaut kā, un māmiņa nekavējoties gatava izpildīt vēlmi. Jā, dēliņ, tūlīt pārskaitīšu naudiņu uz tavu kontu, aizej un nopērc. Tas strādā tik ilgi, kamēr panāk vēlamo,” situāciju ieskicē psiholoģe un piebilst “Vecākiem jābūt gudriem, un, ja tā notiek atkārtoti, jāsaprot, vai, vienmēr izdabājot, nenodara pāri bērnam.”

Pamatā ir vainas sajūta, taču der atcerēties, ka attiecības ar bērniem ir viena lieta, bet partneru savstarpējās attiecības - pavisam cita. Un pēdējās bērni nav jāiepin. Ļoti svarīgi ir šo informāciju nodot bērnu izpratnes un apziņas līmenī. Tikpat svarīgi ir nepieļaut manipulāciju no bērnu puses, kas gan labi strādā, bet grauj viņu spēju izvirzīt mērķus, atpazīt savus resursus, stiprās puses, lai sekmīgi virzītos uz priekšu.

Spītnieka savaldīšana un mammas kotletes

Komentējot scēnu, kad izlutināts bērns veikalā nogāžas uz grīdas un klaigā, pieprasot kaut ko nopirkt, B. Kalnciema saka, ka efektīvākais paņēmiens būtu atspoguļot mazā spītnieka reakciju: “Es tiešām ieteiktu vecākam nokrist gar zemi. Bērns būs pārsteigts un sāks novērtēt situāciju no cita skatu punkta. Ja tas nav iespējams, nevajag domāt par apkārtējo cilvēku viedokli, bet maksimāli koncentrēties uz savu bērnu. Notupties, stingri satvert rociņu vai uzlikt savējo uz viņa pleca, skatīties acīs un palūgt atstāt veikalu. Kad manipulators dabūts ārā, ar viņu vajag izrunāties: kāpēc mēs izgājām, kā es tagad jūtos, un kas tev kārtējo reizi liek šādi rīkoties. Vecākam jāspēj pārliecinoši pateikt: Es kā mamma/tētis sapratu, ka tas vairs nestrādās un turpmāk visu, ko prasi nepirkšu.

Nevajag atgriezties veikalā pēc nepieciešamajiem produktiem, bet gan mērķtiecīgi nolikt robežu – viss! Protams, bērna reakcija var būt arī “ekskluzīva”, bet no savas puses ir jāpaliek stingram un korektam.”

Konflikts ar tīni mēdz rasties, kad viņš paziņo, ka negrib, lai mamma nāk un kārto viņa istabu. Tas ir signāls, ka tiešām nevajag virināt šīs telpas durvis, pa lupatiņai izvilkt ārā, lai izmazgātu, bet atļaut pusaudzim paša haosā padzīvoties. Grūtākais ir pretoties vēlmei palīdzēt, sakārtot. Iespējams, paies nedēļa un vairāk, tomēr pienāks diena, un jaunietis pats celsies, sakops savu vidi. Tā ir iespēja kļūt patstāvīgam, rūpēties par savu identitāti. Ja vēlas pie sevis uzaicināt draugus, meiteni, kura simpatizē, istabai taču jābūt kārtībā, un jaunietis nelūgs to mammai.

Sasniedzot pilngadību, pārlieku apčubināta atvase nereti nolemj palikt mājās, kur vienmēr ēdiens ledusskapī vai uz plīts, kur katra vēlme apmierināta, jo nevienu meiteni, kas būtu tāda kā mamma nevar atrast jeb tāda otra cilvēka nemaz nepastāv. Psiholoģe atgādina: “Ko vecāki savārījuši, to jaunietim ar zemo pašapziņu nu jāizstrebj. Sastopoties ar ikdienas realitāti, viņš nesaprot, kas ir kļūda, jo līdz šim mamma visu atrisinājusi. No ligzdas izlīdušais pat grib tikt atpakaļ. Bet te atkal ir svarīgi pateikt: viss, meita/ dēls, ej un veido savu pieredzi!”

Pārsteigumi luteklīti bieži vien sagaida arī pēc apprecēšanās. Sieviņa, redziet, gatavo ēdienu citādi, necep tikpat gardas kotletes kā mamma. Gan jau vēl ko nedara, kā puisieti pieradis.

“Grūtības ir tādēļ, ka jaunietis nespēj atdalīties no mātes,” norāda B. Kalnciema “Tādos gadījumos būtu nepieciešams iesaistīt kādu speciālistu, ģimenes konsultantu, palasīt literatūru - lai jaunais vīrietis spētu palaist mammu un nevilktu paralēles ar dzīvesbiedru.

Protams, svarīgi arī, vai mamma ir dēlu palaidusi.

Savukārt jaunajai dāmai, jāpaliek savā lomā, jābūt pietiekami stiprai, lai otrā pusīte tiktu pāri situācijai. Ir jāatbalsta un jārunā par to, kāda partnerim bijusi bērnības pieredze, un kas tagad tik ļoti traucē.”

Māksla nedarīt neko: kāpēc ir svarīgi ieplānot laiku sev

Fri, 16 Apr 2021 18:48:44 GMT

Skaidrs, ka šajā saspringtajā laikā daudzi no mums ieslīgst darbos un pienākumos, kas savukārt var ietekmēt attiecības ar citiem un galu galā – arī pašiem ar sevi. Ir itin viegli pazaudēt sevi nebeidzamu darbu gūzmā, tāpēc ir tik svarīgi noteikt veselīgas robežas sava laika plānošanā. Kā atrast laiku sev un kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raksta turpinājumā.

Nereti ilga kopā būšana un rutīna noved pie strīdiem, no kuriem būtu viegli izvairīties. Pēc pavasara notikumiem cilvēkiem – gribot negribot – ir jāsāk aizpildīt savstarpējais attiecību elements, emocionālā tuvība, kas diemžēl daudzās attiecībās ir kļuvusi ļoti trausla. Kā saglabāt dzirksteli un neļaut attiecībām panīkt? Būtībā atbilde slēpjas tepat – tu nedrīksti sev ļaut regresēt pašam.

Tas, kāda tev apkārt vide, un tas, kādi cilvēki ir tev līdzās, it tavs atspulgs. Ne velti mums tiek atsūtīti notikumi un cilvēki kādā pārdomu vai vājākā dzīves posmā. Tie ir notikumi, kas jātulko pašam, savā sajūtu valodā. Šī valoda ir zināma tikai tev vienam, un, iemācoties to, sadzirdot to, tu spēj augt un pilnveidoties ne tikai pats, bet reizē arī mainot savu vidi, apkārtni un līdzcilvēkus.

Cilvēkam ir jāsaprot tas, ka to, ko vairosim sevī un to, ar kādām emocijām sevi barosim, ar to arī varēsim dalīties. Ja tevī ir prieks, laime un pieņemšana, tad šīs emocijas varēsi izpaust. Tās jau ir tevī "dzīvas". Savukārt, ja esi piepildījusi sevi ar bailēm, dusmām, aizkaitinājumu un neapmierinātību, tad zini, ka tieši ar to tu varēsi dalīties un atspoguļot citiem. Šeit atkal ir izvēle, kas atkarīga vien no pašiem.

Ir tik ļoti svarīgi novilkt robežu starp savām, ģimenes un partnera vajadzībām. Kā to visu līdzsvarot? Jābūt godīgam pašam pret sevi, ir jānovelk robežas. Jāatrod laiks sev, jāmācās pateikt: "Šis laiks ir mans." Tikai tad var piedzīvot šo piepildījumu un mīlestību, ko vispirms izjūti sevī. Tālāk jau vari dalīties tajā ar saviem tuvākajiem, ar saviem mīļajiem.

Nav nepieciešams kontrolēt pilnīgi visu

Vienmēr ir jāatceras – laimīga mamma nozīmē arī laimīgus bērnus. Tas nav viegli, bet tikai tad, kad pats būsi apmierināts ar sevi un dzīvi, varēsi dot kaut ko arī citiem. Protams, ja mēs trinamies viens gar otru, bļaujam, meklējam viens otrā blusas, tas noteikti paņem daudz enerģijas. Bērns labāk vēlas redzēt mammu, kas šajā pandēmijas laikā ir bijusi atbalstoša, saprotoša, laimīga, un tajā pašā laikā atļāvusi bērnam pieredzēt pašam savu dzīvi, nevis darbojusies viņa vietā. Arī bērnam ir jāiemācās satikties ar savām grūtībām un pieņemt lēmumus, kā tās risināt. Tāpēc ir tik svarīga šī robežu nolikšana un laiks, ko veltām savām interesēm. Tā var būt kaut vai īsa pastaiga dabā, meditācija, mūzikas klausīšanās, sports vai virtuāla saruna ar draudzeni. Jebkas, kas var palīdzēt kaut uz mirkli atjaunot spēkus un resursus.

Es uzskatu, ka sievietes pandēmijas laiku izjūt dubultā smagi, taču atgādinu – nav nepieciešams kontrolēt pilnīgi visu un tādā veidā iztukšot sevi. Sievietes izjūt spēcīgāku atbildību par bērniem, par ēdienreizēm un to, lai mājās būtu kārtība un gaisā virmotu smarža. Jā, neapšaubāmi, tā ir daļa no sievietes būtības, taču, lūdzu, neaizmirstiet un nejauciet kopā savas dzīves lomas. Ja esi pie plīts un gatavo ēdienu, tad esi tajā mirklī sieva un pavarda turētāja. Ja maini lomu un esi mamma, tad neskrien pie bērna ar pavārnīcu un nelūdz, lai bērns aši pasaka, ko vajag palīdzēt vai paskaidrot, jo uz plīts vārās zupa un tev nav laika bērnu uzklausīt. Visbeidzot – tajā mirklī, kad esi sieviete, tad apzinies to, ka virtuves darbi ir pabeigti, bērns ir saņēmis nedalītu uzmanību un ir pienācis laiks, kad vari baudīt savu atpūtu kopā ar mīļoto (vai darīt jebko citu patīkamu). Ieplāno laiku un brīdi sev un savai labsajūtai.

Reizēm vajag atļaut sev nedarīt neko. Patiesībā tas pat apzināti jāieplāno. Ir jāizvirza šis nodoms un neatlaidīgi jātuvojas tam, pat tad, ja nekā nedarīšana vēl tikai jāiemācās. Iespējams, ka tad, kad sāksi rīkoties pēc sava prāta un savām izjūtām, daudzi tevi nesapratīs un uzskatīs par dīvainu vai savādu. Bet patiesībā – tu būsi laimīga un brīva, jo beidzot būsi sadzirdējusi sevi! Laime, brīvība ir mirklis šeit un tagad. Tas ir jāpiedzīvo šobrīd. Pagātne ir tikai mūsu pieredze, savukārt nākotne ir nezināma. Tad kāpēc maldīties pa takām, kuras ir jau izstaigātas vai pa takām, kuras, iespējams, pat nepastāv. Vai nav vieglāk baudīt un just lietas, kas ir tepat un līdzās? Tu vari būt pietiekami stipra, lai pateiktu, ka šodien es izvēlos darīt pilnīgi neko, piedzīvojot mirkļa burvību un savu klātesamību tam!

avots: delfi.lv

Randiņš pašai ar sevi – kā emocionāli pārdzīvot pandēmijas laiku

Tue, 02 Mar 2021 09:21:20 GMT

Bailes, trauksmi un stresu kā psiholoģisku fenomenu ir piedzīvojis katrs cilvēks. Kāds, iespējams, to ir izjutis kā vieglu satraukumu, savukārt kādam tas var robežoties ar agresīvu un antisociālu rīcību.

21. gadsimts ir nācis ar dažādiem pārbaudījumiem, izaicinājumiem un arī iespējām. Tas ienesis jaunas tehnoloģijas, lielāku spriedzi, pavērsienus ekonomikā, izglītībā, pārbaudījumus savstarpējās attiecībās, ģimenē, darbā, karjerā, respektīvi, visā sabiedrībā. Katrs zina vislabāk, kā tas ir viņu ietekmējis, tomēr viennozīmīgi zinām to, ka pandēmijas laiks valstī ir ietekmējis vairāk vai mazāk ikvienu.

Kā būtiskākā grūtība ir vientulības sajūta. Ja pandēmijas sākumā varēja šķist, ka beidzot ir laiks un iespēja pievērsties sev, mazāk kontaktēties un izbaudīt pārmaiņas, ko dzīve bija ieviesusi, tad tagad arvien biežāk cilvēks sāk izjust vēlmi pēc sociālās mijiedarbības. Šīs sajūtas piemeklē ikvienu – gan pieaugušos, gan pusaudžus, kam vienaudžu kontakts un apliecinājums ir vitāli svarīgs. Indivīdam ir svarīgi apzināties to, ka viņš ir gaidīts, ir pieņemts, par viņu interesējas. Savukārt šā brīža situācija liek izjust ne tikai fiziskās, bet arī emocionālās distancēšanās attāluma sajūtu. Tas ir pavisam kaut kas cits, jo nereti, izjūtot pastiprināti emocionālo spriedzi, cilvēkam var daudz ātrāk attīstīties un parādīties trauksmes, depresijas simptomi, kas var novest arī līdz izdegšanai gan profesionālajā jomā, gan personīgajās attiecībās.

Līdz pagājušā gada martam lielākajā daļā savstarpējo attiecību valdīja stabila ģimenes funkcionalitāte – no rīta visi uz darbu, bērni uz skolu, bērnudārzu, vakarā satikšanās, vakariņu laiks, kur sarunu centrā visbiežāk bija tēmas par darbu, par skolu un citiem jautājumiem, kam nebija saistības ar savu emocionālo stāvokli. Par visu citu ir viegli runāt, bet par sevi, kā zināms, ir grūti. Bet pēc aizvadītā gada pavasara notikumiem cilvēkam ir jāsāk aizpildīt šo svarīgo savstarpējo attiecību elementu – emocionālo tuvību –, pārspriežot ne tikai sadzīves jautājumus, bet sākot, iespējams, no jauna iepazīt gan sevi, gan partneri, kas, izrādās, ir kļuvis īgns, kaitinošs, neuzmanīgs. Jautājums – kā pēkšņi man tik tuvais un mīļais cilvēks ir apaudzējis sevi ar tik daudzām kaitinošām īpašībām? Bet varbūt esmu mainījies pats?

Rūpīgi izvērtē, kam velti savu enerģiju

Atbildes vai viena risinājuma nav. Viss, ko cilvēks var darīt, ir dzīvot tagadnē, baudot tos mirkļus, ko piedāvā ģimene, vide, daba, un baudot to, ko vari dāvāt pats sev. Jā, dažkārt gribas uzdot jautājumu, ko tad darīt, ja emocijas ņem virsroku, attiecības brūk, līdzekļi plok... Ir iespēja vienmēr pagriezt monētai otru pusi un sajust tās vērtības un plusus, ko ir devis laiks. Mirkli, ieskatoties pagātnē, katrs varētu aizdomāties par to, cik kvalitatīvi ir tērējis savus laika un iekšējos resursus. Vai tie tika tērēti sev vai sabiedrībai? Pēc kā indivīdam ir būtiski tiekties – apkārtējo atzinības vai tomēr pēc tā, cik patiesi un godīgi esam paši pret sevi?

Trauksme, bailes un stress ir tās emocijas, kas arī vēlas pastāvēt līdztekus laimei un priekam. Psiholoģe Baiba Kalnciema skaidro, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādu emociju izvēlēsimies vairot un "barot" sevī. Mūsu enerģija ir tur, kur ir mūsu uzmanība. Jo vairāk šo uzmanību virzām, jo spēcīgāka tā kļūst. Šo būtu viegli atspoguļot ar piemēru no sporta zāles. Varam iztēloties kā tu, veicot vēderpresi vai citu spēka vingrojumu, apzināti domā un pievērs konkrētajai ķermeņa daļai nedalītu uzmanību, pēcāk ieraugot pārmaiņas un baudot tās. Tagad vari iztēloties, kā līdzīgā situācijā tu apaudzē ar "muskuļiem" savas bailes un trauksmi. Te nu ir mūsu izvēle – ko vēlamies vairot sevī? Bailes vai tomēr pieņemšanu un mieru? Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kādas domas mēs ielaižam sevī. Galu galā – ikkatrs pats ir savu domu pavēlnieks.

Ir jāsaprot, ka tu nevari visu kontrolēt. Ir procesi un lietas, kas ir pastāvējušas un pastāvēs neatkarīgi no tevis. Tērē savu laiku un enerģiju, rūpējoties par sevi. Padomā, kad pēdējo reizi esi uzsmaidījusi pati sev, kad esi noglāsījusi savu ķermeni un pateikusies tam par to, ko tas katru dienu dara tavā labā. Atļauj savā ikdienā ienākt krāsām, cenšoties savu dienu iekrāsot citādāku.

Dzīve sastāv no miljoniem daļiņu. Nez kāpēc mēs vienmēr gribam uzreiz visu jau lielu un gatavu. Ir būtiski ievērot šos sīkumus un likt kopā savu bildi, savu ikdienas puzli. Vai spēj iedomāties, cik daudzas skaistas lietas ikdienā varam palaist garām – to, kā bērns priecājas blakus telpā, to, kā sniegs zem soļiem čaukst, to, kā putni dzied pavasara dziesmu pie loga.

Dziedi, dejo, smaidi, elpo, raudi, piedod, baudi. Uzaicini sevi uz randiņu un dāvā sev neaizmirstamas sajūtas gan emocinālā, gan fiziskā ziņā. Zini, satikties ar sevi vēl neviens nav aizliedzis...

avots: delfi.lv

Kas ir dzīvesspēks un kā to attīstīt

Thu, 18 Feb 2021 12:59:42 GMT

Mūsdienu psiholoģija mēģina rast vienotu izpratni par cilvēka personības īpašībām, kas nosaka cilvēka izturību stresa situācijās, saskaroties ar riska faktoriem, un atbild par sekmīgu adaptēšanos, dzīves grūtību pārvarēšanu. Šobrīd Latvijā, Eiropā, pasaulē, kur lielākā daļa sabiedrības joprojām ir pakļauta milzīgam skaitam visdažādāko izaicinājumu, ir svarīgi rast izpratni par cilvēku dzīvesspēku.

Jēdziena "dzīvesspēks" pirmie un agrīnie skaidrojumi nāk no materiālu zinātnes, kur to aprakstīja kā pretestību dažādu veidu deformācijai. Terminu sāka izmantot gumiju un tepiķu ražošanā, kur skaidroja šo materiālu spēju atgūt savu iepriekšējo formu un izskatu pēc dažādu ietekmējošo faktoru iedarbības. Varat iztēloties, kā riepa, kura tiek deformēta, atsitoties pret kādu priekšmetu vai jebkādu citu vietu, spēj elastīgi atgūt savu formu.

Tālāk šo jēdzienu psiholoģijā apskatīja, raugoties uz bērniem, kuri saglabā savu dzīves kvalitāti par spīti ļoti nelabvēlīgajiem apstākļiem. Tā ir psiholoģiska noturība un spēja atkopties pēc negatīviem pārdzīvojumiem. Spēja veiksmīgi pielāgoties mainīgajai videi un atkopties no tās. Dzīvesspēks nozīmē atgūt sevi pēc lielām traumām, pēc bēdām, pēc milzīgiem zaudējumiem. Ir daudzi cilvēki, kas visu mūžu turpina dzīvot kā ievainoti. Viņi nekad vairs nav tie, kas bija. Bet dzīvesspēks ir tā spēja, kad tu, esot kā apdauzīta gumijas riepa, nevis paliec ar ievainojumu, bet atgūsti savu personību un individualitāti. Dzīvesspēks ir dinamisks process, kas mijiedarbojas ar iekšējiem un ārējiem riska faktoriem un resursiem. Pielāgojoties apstākļiem, adaptējoties videi un pārvarot grūtības, cilvēks spēj saglabāt savu dzīves kvalitāti.

Sākotnēji to vairāk pētīja kā iedzimtības un ģenētisko faktoru. Bet, jo vairāk pētījumu, jo vairāk var redzēt, ka dzīvesspēks ir attīstāms un tā nav tikai iedzimtība, turklāt tas atšķirīgi darbojas dažādos dzīves posmos. Līdz ar to – nav iespējams noteikt viennozīmīgu atbilstību starp bērnībā piedzīvotiem traumatiskiem pārdzīvojumiem un situācijām pieaugušo vecumā.

Dzīves izaicinājumi un grūtības bieži vien mums liek pārvērtēt to, kas ir nokalpojis, kas vairs neder, lai tā vietā varētu nākt jaunas atziņas un idejas. Lai augtu un attīstītos tālāk, indivīdam ir jāspēj būt elastīgam un ir jābūt izpratnei par dzīves notikumu būtību. Pieķeroties un neatlaižot sen nokalpojušas situācijas un lietas, cilvēks "apaudzē" sevi, nevis kādu citu, ar sāpēm, skumjām, dusmām. Tas notiek ne tikai emocionālā, bet arī fiziskajā ziņā. Ir jāsaprot, ka uz šīs zemes mēs ieradāmies, esot vieni paši un brīvi no jebkādām piesaistēm, pieķeršanās sajūtām. Tikai ar laiku sākam mainīt savus priekšstatus par to, ka kaut kas pieder man. Tas atspoguļo egocentriska cilvēka attīstīšanos – mana mašīna, mana lelle, mans draugs, mans suns un tamlīdzīgi. Ir jāveido izpratne par kopīgo, lai neveidotos pieķeršanās un būtu iespējams "palaist vaļā".

Kā attīstīt dzīvesspēku

Vai man piemīt dzīvesspēks? Jā, tas ir katram. Jautājums, kas var rasties – vai tu spēj sevī to ieraudzīt? Tā attīstību veido mūsu iekšējie un ārējie resursi. Iekšējie resursi parasti ir saistīti ar indivīda motivāciju, emocijām, pašefektivitāti, sociālo un emocionālo kompetenci, profesionālo aicinājuma izjūtu, cerību, empātiju, savukārt ārējie resursi saistās ar attiecībām un to nozīmi gan darbā, gan ārpus tā, gan arī ģimenē. Te ietilpst laulātā atbalsts, attiecības ar bērniem, attiecības ar darba kolēģiem, vide, spēja sadarboties, prasme risināt problēmas, prasme komunicēt, vēlme attīstīties u.c. kvalitātes. Ir ļoti svarīgi apzināties savu lomu katrā no šiem resursu aspektiem. Tam jābūt līdzsvarā, jo zinām, ka ir tik viegli uzvelt vainu uz kādu citu un paziņot, ka esi vainīgs tajā, ka slikti jūtos, to, ka nav vairs spēka, ir apātija un depresija, bet šajā gadījumā ir jāieskatās, kas atrodas monētas otrā pusē, ko parasti neviens negrib darīt.

Dzīvē nekad nav par vēlu kaut ko mainīt. Vienmēr ir jāsāk ar sevi! Ir jāmaina attieksme pret notikumiem, kā uz tiem reaģē un, protams, arī attieksme pašam pret sevi.

Kā rīkoties, lai atgūtu dzīvesspēku un spēju atkopties no nelabvēlīgiem un izaicinošiem notikumiem? Pirmkārt, ir jāieslēdz savi iekšējie resursi, savs spēks. Pamatā ir kvalitatīva fiziskā veselība – veselīgs uzturs, miegs un fiziskās aktivitātes. Ir ļoti svarīgi rūpēties par sevi laicīgi, lai nepieļautu izsīkumu un apātiju. Centies komunicēt un uzturēt labas attiecības ar kolēģiem, draugiem. Dalies, jautā padomu, palīdzi otram. Būtiski ir saprast, ka no katra cilvēka varam kaut ko mācīties.

Analizē un pamani to, kā tu reaģē uz notikumiem. Ir ļoti svarīgi nepazaudēt savu personību un nesākt līdzināties citiem, pārveidojot savu attieksmi vai rīcību. Atceries, ka viens no svarīgākajiem noteikumiem ir būt godīgam un patiesam pret sevi! Tas ir iekšējais spēks, kas iepazīstina tevi ar sevi pašu. Jebkuras pārmaiņas ir daļa no dzīves. Ir procesi, ko varam ietekmēt un procesi, ko nevaram. Būtiski ir pievērsties tam, ko vari ietekmēt, un vēl būtiskāk ir pamanīt to, kā negatīvie dzīves notikumi ir tevi stiprinājuši un ļāvuši atgūties.

Ja izvērtēsi savu pieredzi un savus iekšējos un ārējos resursus jeb spēku, tas palīdzēs apzināties tavas atbilstošākās stratēģijas, kā pārvarēt grūtības. Izdari izvēles, vadoties pēc savām vērtībām. Mācies no savas pieredzes.

avots: delfi.lv

Meditācijas nozīme skolēna dzīvē

Mon, 14 Sep 2020 14:32:21 GMT

Šobrīd daudziem psihologiem, izglītības iestādēm un to pedagogiem ir liels izaicinājums risināt dažādo skolēnu uzvedību. It sevišķi uzvedības grūtības tiek novērotas pusaudžu vidū. Raksta turpinājumā pieredzē dalās psiholoģe Baiba Kalnciema, kas Latvijā aprobē metodi “Apzinātībā balstītu kognitīvo terapiju bērniem ar trauksmi (ABKT-B)”.

Kā un kāpēc izvēlējāties psihologa profesiju?

Iepazīt un izprast psiholoģijas dziļumus es uzsāku uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, kas nu jau ir vairāk kā 22 gadus atpakaļ.

Sajust sevi sava aicinājuma laikā un vietā, ir pati lielākā laime, ko varēju vēlēties. Esot savā profesijā – psihologs, es jūtu gandarījumu un tai pašā laikā dziļu pateicību. Katru dienu, ko pavadu savā darbā, kas ir Jūrmalas Valsts ģimnāzija un privātpraksē, es pārodos mājās piepildīta. Mans darbs mani pilnveido, attīsta un, daloties savās zināšanās ar klientiem, bērniem, pusaudžiem, es arvien vairāk gūstu apliecinājumu tam, ka esmu izvēlējusies sev vispiemērotāko darbu – būt atbalsts tiem, kas to meklē.

Kā Jūs nonācāt līdz ABKT-B metodei?

Skolā ierodas ļoti daudz bērni. Katrs no viņiem ir ar savu pieredzi un stāstu. Nekad nevienu nesalīdzinu un ļoti rūpīgi strādāju ar katru bērnu atsevišķi, izprotot viņa iekšējo būtību, trauksmes cēloņus, stresu u.c. ABKT-B ir metode, kura atklāja un deva reālus instrumentus, lai palīdzētu tiem bērniem, kas skolā pastiprināti izjūt skolas trauksmi un tās rezultātā nespēj arī regulēt savas emocijas.

Kā tā ir palīdzējusi kādā konkrētā gadījumā. Pastāstiet vairāk par to!

Dažkārt pusaudzis mēdz justies apjucis un pat palikt agresīvs, neizprotot un neapzinoties savas emocijas. Emocionālās un uzvedības problēmas pusaudžu gados var nozīmīgi ietekmēt indivīda attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, mācību motivāciju un sasniegumus.

Šīs atziņas es novēroju savos skolēnos un tas lika meklēt iespēju, kā es varētu viņiem palīdzēt. Iepazinos ar vairākiem pētījumiem par šo problēmu un atradu iespēju tulkot un aprobēt ABKT-B programmu (pēc R.J. Semple & J. Lee autorprogrammas “Apzinātībā balstīta kognitīvā terapija bērniem ar trauksmi”, “Mindfilness - Based Cognitive Therapy for Anxious Children”, 2011), kas piemērota bērniem ar emociju regulācijas un skolas trauksmes grūtībām.

Metode palīdz apzināties kā trauksmes simptomi var izpausties domās, sajūtās, ķermeņa izjūtās un uzvedībā. Pusaudzis vispirms iemācās pieredzēt un identificēt domas un emocijas, tad analizē ar pieredzi. Viens no galvenajiem programmas mērķiem ir palīdzēt pusaudžiem labāk apzināties savas domas, jūtas un ķermeņa sajūtas kā atsevišķas, savstarpēji saistītas parādības, kas mijiedarbojas, lai ietekmētu viņu uztveri par ikdienas pieredzi. Programma balstās uz to, kā palīdzēt pusaudžiem attīstīt spēju aprakstīt iekšējos un ārējos notikumus, mazinot trauksmi, nepakļaujoties spontānai, impulsīvai uzvedībai un spējot regulēt savas emocijas, jo izpratne par emociju regulāciju var stiprināt spēju, kā reaģēt uz trauksmainām domām, akceptēt spēcīgas emocijas, trauksmi un pārvaldīt neparedzamas situācijas

Kāda ir citu Eiropas valstu pieredze ar šādu metodi?

Šo inovatīvo metodi pirmo reizi Latvijas skolās ieviesu es. Man nav informācijas par Eiropas pieredzi uz šo brīdi. Latvijas psiholoģijā tā ir inovācija. Tādējādi mans devums Latvijas psiholoģijai ir jaunas intervences programmas aprobācija, tās apkopojums un detalizēts raksturojums, sniedzot ieteikumus tālākam darbam programmas praktiskajā izmantošanā.

Ar ko atšķiras apzinātība no meditācijas?

Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd — šeit un tagad, nevērtējot notiekošo. Meditācija ir mūsu prāta un apziņas atbrīvošana, un tā rezultātā notiekošā sevis un Visuma apzināšana.

Kā pamanīt, ka bērnam ir psiholoģiska rakstura problēmas?

Vecāks ir pirmais un vistuvākais cilvēks, kas var pamanīt to, ka bērnam notiek pārmaiņas. Dažkārt tas notiek sajūtu līmenī. Šajos gadījumos ir ļoti svarīgi būt bērnam klāt, runāt un atbalstīt viņu. Ja jūtat, ka tas dažādu iemeslu dēļ saruna nav iespējama, tad noteikti uzmeklējiet speciālistu, lai pusaudzis sajustos droši un atbalstoši. Nekādā gadījumā neatlieciet to un neattaisnojiet sevi ar domām – ai, atkal pubertātes izgājieni! Esat Vecāks ar lielo burtu un neatstājat viņu vienu.

Kādos gadījumos šī metode der un kādos nederēs?

Metode ir pielāgota ikvienam bērnam, pusaudzim, kas vēlas iemācīties regulēt savas emocijas un mazināt skolas trauksmi.(8-14g.v.). Tajā tiek pievērsta uzmanība vairākām galvenajām attīstības īpatnībām. Lai sniegtu lielāku individualizētu uzmanību bērniem, grupa sastāv līdz desmit dalībniekiem. Nelielais bērnu skaits rada vienotu, drošu un konfidenciālu vidi.

Vai šīs metodes praktisku pielietošanu ir iespējams apgūt arī vecākiem un pedagogiem?

Kā jau minēju Latvijā šī metode ir zinātniska novitāte. Mans mērķis ir iepazīstināt ar metodes efektivitāti arvien plašāku auditoriju. Tāpēc patreiz es esmu izveidojusi un apstiprinājusi pedagogiem profesionālās pilveides kursus, kur divu dienu laikā būs iespēja iepazīties ar metodi un sajust tās “garšu”. Šī skolotāju profesionālās pilnveides programma, kur pirmās grupas apmācības paredzētas jau rudenī, sniedz praktisku ieskatu visos ABKT-B vingrinājumos, paaugstinot skolotāja efektivitāti, apgūstot profesionālās metodes un attīstot tādas personības iezīmes kā empātiju un starp personu saskarsmes prasmes. Nodarbību laikā katram būs iespēja praktiski piedzīvot apzinātībā balstītas sajūtas, kas palīdz izprast sevi dziļāk, regulēt emocijas un mazināt trauksmi, jo tikai pieredzot paši, mēs varam dot citiem. Atslēga uz veiksmīgu un efektīvu profesionālo darbību ir tieši personības iezīmes, kuras ir nepieciešamas kvalitatīvai un efektīvai šīs profesijas veikšanai.

Vai mans bērns ir gatavs uzsākt skolas gaitas?

Fri, 31 Jul 2020 00:01:20 GMT

Vēl pavisam nedaudz un jau atkal skanēs skolu zvani, kas aicinās skolēnus uzvilkt svētku drēbes, saposties un uzsākt jauno mācību gadu. Kādam šis pirmais septembris jau ir vairākkārt pieredzēts, tomēr kādam tas būs saviļņojumiem pildīts, jo tas būs viņa pirmais 1. septembris.

Dažas nedēļas pirms skolas būtu labākais laiks pārbaudīt, vai bērnam ir visas nepieciešamās zināšanas, uzsākot mācības. Daudzas pamatzināšanas (lasīšana, skaitīšana...) noteikti jau tika iemācītas pirmsskolas iestādē, tomēr vecākiem būtu jāpārbauda arī loģika, zināšanas par apkārtējo pasauli.

Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas bērnu grūtību un resursu noteikšanai. Katrs bērns ir individualitāte, personība un ar šo metožu, testu palīdzību, var labāk saprast bērnus, izprast viņu grūtību iemeslus un cēloņus, kas savukārt var palīdzēt objektīvāk palūkoties uz situāciju. Svarīgi ir saprast, kas var uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Bērns pie psihologa uz psiholoģisko izpēti visbiežāk nonāk ar ģimenes ārsta, neirologa vai psihiatra nosūtījumu. Dažkārt pirmās bažas parādās bērna audzinātājai, jo, neraugoties uz visām pūlēm neizdodas novērst mācību grūtības vai problēmas ar uzvedību. Krietni retāk vecāki pie speciālista atved bērnu pēc savas iniciatīvas.

Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka psiholoģiskā izpēte nav obligāta vai nepieciešama visiem bērniem, tomēr speciālista palīdzība būtu ieteicama, ja bērna intelektuālā attīstība ir būtiski aizkavējusies, neraugoties uz atbilstošu aprūpi.

Uzsākot skolas gaitas, bērns darbojas palielinātas fiziskās un emocionālās slodzes apstākļos, stresa apstākļos. Kaut arī pārmaiņas tiek uztvertas kā pozitīvas, tomēr tas ir stress un fizioloģiskās reakcijas ir tikpat spēcīgas kā negatīvu notikumu gadījumā. Nepietiekama gatavība skolai nozīmē, ka bērnam ir nepietiekams daudzums resursu, ar ko pārvarēt šo krīzi, paaugstināto slodzi. Tādā gadījumā parādās dažādi traucējumi, ko dēvē par adaptācijas (piemērošanās) traucējumiem.

Dažkārt bērns ir pārāk aktīvs un ir grūtības koncentrēt uzmanību, uzvedība var kļūt agresīva, izaicinoša, parādīties problēmas ar apkārtējiem cilvēkiem. Gadās, ka ir vērojamas uzvedības un domāšanas īpatnības un bērns var būt ļoti emocionāls, jūtīgs vai arī tieši pretēji depresīvs un trauksmains.

Tie būtu biežākie iemesli, kādēļ bērns nonāk uz psiholoģisko izpēti. Tomēr arī daudzus citus aspektus (enurēze vai enkoprēze, grūtības sadzīvot ar kādu hronisku slimību utt.) ir vērts pārrunāt un izpētīt, lai mēģinātu palīdzēt bērniem un viņu vecākiem uzlabot dzīves kvalitāti un pēc iespējas mazāk traumatiskāk sagatavoties jaunajai pieredzei – skolai.

“Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar apkārtējiem impulsiem mēs varam uzlabot vai sagraut, stimulējot savus bērnus. Ja stimulējam pārāk daudz, tad tas bērnu var novest līdz pārgurumam, depresijai, trauksmainībai, somatiskām raizēm ( bieži izpaužas kā nepamatotas vēdera vai galvas sāpes). Vecākiem būtu svarīgi objektīvi novērtēt sava bērna spējas un nepieciešamības gadījumā vienmēr sniegt atbalstu un laiku pārrunām”, uzsver psiholoģe Baiba Kalnciema.

Profesionālās metodes palīdz noteikt bērna kognitīvo, intelektuālo spēju attīstības līmeni, atmiņas, domāšanas, uzmanības un uztveres īpatnības kā arī bērna emocionālo labsajūtu un personības īpatnības.

Izziņas intereses attīstība. Ļoti būtiski izvērtēt, vai bērnam ir parādījusies interese par apkārtējās pasaules norisēm. Nopietns pamats raizēm ir, ja bērnam iztrūcis “kāpēcīša” periods. Vecākiem vajadzētu pavērot un izvērtēt darbiņus, kas tiek uzdoti – vai pilda ar interesi, patstāvīgi, negaidot ārējos stimulus un to, kā viņš prot orientēties apkārtējā vidē.

I ntelektuālā gatavība. Šim aspektam parasti gatavojot bērnu skolai, tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Bērna nepietiekams intelektuālās gatavības līmenis ir viena no biežāk sastopamajām problēmām, ar ko nākas saskarties psihologa darbā. Šāda situācija veidojas tādēļ, ka bieži intelektuālā sagatavotība tiek izprasta nepareizi. Tā nav lasītprasme, skatīšana vai rakstīšanas iemaņas. Lai izvērtētu intelektuālo attīstības līmeni, jānosaka izziņas procesu attīstības līmenis – uztveres, uzmanības un domāšanas procesu attīstība.

Atmiņas attīstības līmenis. Bērniem šajā vecumā atmiņa pamazām kļūst tīša, apzināti regulējama, spējot atcerēties ne tikai mehāniski, bet arī vadoties pēc likumsakarībām. Pirmsskolas vecumā ir labi attīstīta netīšā atmiņa – atceras košo, emocionālo, to, kas izceļas uz apkārtējā fona.

Gribas attīstības līmenis. Attīstās spēja ilgstošu laiku pildīt ne pārāk patīkamu uzdevumu. Svarīgs aspekts ir spēja novest ieplānoto līdz galam, nenovirzīties no mērķa, nepārtraukt darbību, sastopoties ar grūtībām. To apliecina arī māka ievērot noteikumus. Ja bērns nav pamazām radināts kontrolēt un vadīt savus impulsus, pakļauties prasībām, tad uzsākot skolas gaitas, to apgūt būs grūti.

Psiho-fizioloģisko funkciju attīstība. Dzirdes un runas attīstības līmenis ir ļoti būtiskas skolā, jo lielā mērā runas attīstība ir saistīta ar domāšanas attīstību (mēs domājam vārdos). Savukārt roku smalkās kustības un koordināciju attīstība ir būtisks priekšnosacījums bērna rakstītprasmes attīstīšanai. Būtiski kā bērns tur rokās zīmuli, kā darbojas ar šķērēm, adatu, lineālu? Visbeidzot telpiskās orientācijas un ķermeņa veiklības attīstība ir saistīta ar koordinācijas sistēmu acs-roka. Tas nozīmē kādas ir iemaņas saskaņot to, ko es redzu, ko es daru. Tā kā skolā ir būtiski spēt uztvert no attāluma, tad var trenēt nozīmēt priekšmetus vai to izvietojumu no attāluma.

Motivācijas attīstības līmenis. Motivācija ir bērna iekšējais pamatojums. Parasti tiek novēroti ārējie motīvi, kad bērns rīkojas, pakļaujoties pieaugušā prasībām (nav sava pamatojuma). Rotaļu motīvi – skola ir kā jauna rotaļa, bet var rasties grūtības, saskaroties ar rutīnu mācību darbā. Mācību darbības motīvi – bērnam ir izziņas intereses, vajadzība būt intelektuāli aktīvam, apgūt jaunas prasmes, iemaņas un zināšanas.

Emocionālā gatavība skolai. Skolas gaitas uzsākot ideālajā variantā bērnam būtu jājūtas droši, jāspēj uzticēties citiem, jābūt pietiekami patstāvīgam un spējīgam uzņemties iniciatīvu.

Lai psiholoģiskā izpēte būtu iespējami veiksmīgāka, ir ļoti svarīgs labs kontakts ar bērnu un viņa vecākiem, kā arī motivācija un vēlme runāt un meklēt grūtību risinājumus. Ir gan arī citi faktori, kas var būtiski ietekmēt izpētes gaitu, piemēram, bērna veselības stāvoklis un noskaņojums – vai bērns ir izgulējies, paēdis, atpūties, mierīgs, nav pārāk uzbudināts, steidzoties uz izpēti. Lai saņemtu objektīvākus rezultātus, vēlams iespējami mazināt šos ietekmējošos faktorus un paskaidrot bērnam, kāds mērķis ir šīm tikšanās reizēm.

Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu – psihologs un bērns. Šai laikā tiek nodibināts kontakts, izveidota uzticama, droša vide, tiek daudz runāts un tiek piedāvāti dažādi bērnu vecumam piemēroti un pielāgoti uzdevumi.

Saruna ar vecākiem parasti notiek pirms izpētes – tajā pašā dienā vai iepriekš norunātā atsevišķā konsultācijā. Sarunā ar vecākiem svarīgi ir noskaidrot izpētes mērķi, saprast kad, kur un cik ilgi bērnam ir grūtības, kā arī mēģināt atrast bērnu resursus – kas ir tas, par ko vecāki var paslavēt savu bērnu. Izpētes ilgums ir atkarīgs gan no izpētes mērķa, gan no bērna emocionālā stāvokļa un spējas noturēt uzmanību. Dažreiz pietiek ar 2-3 konsultācijām, bet citkārt ir nepieciešamas vairākas.

Izpētes laikā vienmēr tiek izmantotas metodes, lai aplūkotu situāciju no vairākam pusēm. Testu izmantošana un rezultātu interpretācija prasa īpašas zināšanas un pieredzi. Katra atzinuma rakstīšana aizņem 6-8 stundas, kas ir nepieciešamas, lai apkopotu visu saņemto informāciju, izanalizētu un strukturētu. Tādēļ sagatavotu atzinumu un rekomendācijas var saņemt tikai apmēram pēc nedēļas.

Lai pieteiktos konsultācijai pie psihologa var zvanīt 29150469 vai www.lovehome.lv

Emociju regulācija un trauksmes mazināšana pusaudžiem

Fri, 19 Jun 2020 05:15:51 GMT

Galvenais programmas mērķis ir attīstīt uzmanību, tās koncentrēšanu, veicināt emociju pašregulāciju un apzinātības praktizēšanu. Apzinātības praktizēšana palīdz pārvarēt stresa situācijas daudz vienkāršāk un tam tiek piedāvātas citas iespējas kā reaģēt uz notikumiem. Bērns var kļūt apzinātāks attiecībā pret notikumiem, situācijām, sevi pašu un apkārtējiem cilvēkiem dzīvē. Praktizējot apzinātību, var sajust daudz vairāk kā domas un jūtas ietekmē mūsu pieredzi. Domu, jūtu un ķermeņa sajūtu attīstīšana ar apzinātības praksēm, palīdz sajust sevi “šeit un tagad”.

Apzinātībā balstītā kognitīvā terapija bērniem (ABKT-B) ir izvedota , lai mazinātu trauksmes radušos simptomus un regulētu emocijas. Praktizēšanas laikā, bērns var iemācīties būt klātesošs un neuztraukties par pagātni vai par nākotni. ABKT-B tehnikas ietver vienkāršas elpošanas, piecu (smarža, garša, tauste, redze, dzirde) maņu prakses, un ķermeņa skenēšanas prakses. Tā palīdz bērniem apzināties kā trauksmes simptomi var izpausties domās, sajūtās, ķermeņa izjūtās un uzvedībā.

ABKT-B ir īpaši izveidota un adaptēta bērniem no divām apzinātības programmām, kas ir paredzētas pieaugušajiem. Šo programmu pamatā ir daudzu gadu pētījumi psiholoģijā, kas apstiprina tās efektivitāti un lietderīgumu.

Tā iedalās:

- Mindfulness-Based Stress Reduction jeb Apzinātībā balstīta stresa mazināšanas programmā, kas palīdz kontrolēt ar stresu saistītos traucējumus un ir efektīva dažādos psiholoģisko traucējumu gadījumos.

- Mindfulness-Based Cognitive Therapy jeb Apzinātībā balstīta kognitīvā terapija. ABKT ir balstīta un daudziem pētījumiem psiholoģijā, kas paredzēta, lai novērstu depresijas recidīvu risku. Tā palīdz pieaugušajiem ieraudzīt viņu ikdienas uzvedības un domāšanas modeļus, identificējot sliktu noskaņojumu no sliktām domām.

- ABKT-B ir izstrādāta 12 nedēļu programmu (Semple, R. J., & Lee, J., 2011), kas sastāv no 90 minūšu sesijām katru nedēļu.

- ABKT-B programma tiek pielāgota attiecīgā vecuma vajadzībām. Lai sniegtu lielāku individualizētu uzmanību bērniem, grupa sastāv no sešiem līdz astoņiem dalībniekiem. Nelielais bērnu skaits rada vienotu, drošu un konfidenciālu vidi.

- Programmas mērķis ir veidot nepārtrauktību un uzturēt motivāciju apzinātības prakēm. Apzinātības prakses šajā intervences programmā pēc būtības ir relaksējošas. Relaksācija savā ziņā ir sekundārais ieguvums. Primārais mērķis ir atbalstīt bērnu, attīstot dažādas attiecības ar viņa domām un jūtām, kā arī palīdzot viņam pieņemt jaunu veidu, kā būt pasaulē.

Vai apzinātība var palīdzēt manam bērnam?

Ja atbildat JĀ kaut uz vienu no šiem jautājumiem, tad šī programma ir piemērota Jūsu bērnam.

1. Vai jūsu bērnam ir grūtības koncentrēties?

2. Vai jūsu bērnam ir grūtības noturēt uzmanību?

3. Vai jūsu bērns bieži ir trauksmains vai uztraukts?

4. Vai jūsu bērns bieži ir saspringts, nemierīgs vai aizkaitināms?

5. Kad jūsu bērns ir nervozs, vai viņš mēdz uztraukties par daudzām lietām?

6. Vai jūsu bērnam dažreiz var novērot tādas ķermeņa sajūtas kā, piemēram, galvassāpes, nelabums, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs vai sirdsklauves?

7. Vai jūsu bērns ir uztraucies par to, ka var nomirt?

8. Vai jūsu bērns izvairās no situācijām, kuras viņu padara nervozu, piemēram, sociālā vide, drūzmēšanās, lifts?

9. Vai jūsu bērns satraucas, kad ir jāiet uz skolu vai arī tad, kad jāpaliek mājās vienam pašam?

10. Vai jūsu bērnam ir miega traucējumi?

11. Vai jūsu bērns izjūt ciešanas, pārdzīvo, kad esat šķirti?

Vecums 9-15 g.v. pusaudži, slēgta grupa

Ilgums 12 nedēļas – 1x ned. 90 min.

Pusaudžiem pirmā nodarbība paredzētas drīzumā. Pirms tās būs iespēja vecākiem sanākt uz bezmaksas iepažīšanās lekciju, kurā būs iespēja malkot gardu tēju, uzdot jautājumus par programmu, kā arī iepazīties ar vadītāju.

Saruna un turpmākās nodarbības notiks Rīgā, Kārļa Mīlenbaha 4, “Love Home attiecību un pašizaugsmes centrā”.

Nodarbības vadīs psihologs un pedagogs (Mg.psych., Mg.paed.), apzinātības prakses ieviesēja Latvijā, Baiba Kalnciema

Lūgums savlaicīgi pieteikties, jo dalībnieku skaits ir ierobežots (8-10 dalībnieki).

Dalības maksa 300 euro

TANZPRO-Biodanza®

Fri, 19 Jun 2020 05:09:01 GMT

Deja, kustības un emocijas – tas ir veids kā palīdzēt bērnā attīstīt komunikācijas prasmes, sadarbības veidošanu un spēju socializēties, apzinoties to, ka svarīgas ir ne tikai ārējās izpausmes un fiziskā attīstība, bet nozīmīgu lomu mūsu ikdienā, bērnu attīstībā un pašapziņas veidošanā, nosaka arī emocijas!

Tāpēc, ja vēlies savam bērnam palīdzēt iegūt prasmes, kas tik ļoti nepieciešamas viņa spējai BŪT tagad un justies ērti savā ķermenī, savās sajūtās, IESKATIES un PIESAKIES.

TANZPRO-Biodanza®piedāvā dažādas neverbālās pieredzes:

- vitalitāte – lai stiprinātu organisma pašregulāciju, līdzsvarotu aktivizācijas un relaksācijas ritmus, uzlabotu bērnu plūsmas

spēju u.c.;

- radošums – lai izmēģinātu dažādas izpausmes formas un atrastu jaunas izpausmes iespējas;

- afektivitāte – lai attīstītu empātiju un palīdzētu izveidot un dzīvot emocionālās attiecībās,

- pieredzēt savstarpēju mijiedarbību, līdzsvarotu došanu un ņemšanu, justu savstarpēju cieņu,

- pieredzētu draudzību ( arī starp meitenēm un zēniem).

- transcendence – lai veicinātu dabas ritmu izjušanu un sevis izjušanu kā dabas sastāvdaļu.

TANZPRO-Biodanza® bērniem "Dejas apkārt pasaulei "

Programmā bērni gūst intensīvus pārdzīvojumus, sajūtot sevi un savu jūtu ķermeniskās izpausmes, izjūtot grupu un sadarbības aspektus. Nodarbības attīsta prasmi izpaust savas emocijas, ir vērsta uz empātijas un tolerances veidošanu. Tas ir izveidots kā 10 nodarbību treniņš.

Katra nodarbība ir apmēram 45 ~ 60 minūšu gara un sastāv no trim daļām:

1.daļa – 10 ~ 15 min. - stāsts par tēmu «Ceļojums uz kādu zemi»(lielākiem bērniem: 6-10 g.) vai «Dažādi piedzīvojumi»(mazākiem bērniem: 3-6 g.). Stāsti saistīti ar citiem bērniem un / vai dzīvniekiem, ar mērķi akcentēt kādu dzīves vērtību, piemēram, solidaritāte, draudzība, drosme, u.c. Mērķis – iepazīstināt ar nodarbības tēmu, ieinteresēt, dzīves vērtību pārrunāšana.

2.daļa – Biodanza daļa. Pirms katras dejas nodarbības vadītājs izskaidro dejas uzdevumu, norisi, to nodemonstrē. Ilgums 30 ~45 min. - dejas saistībā ar tēmu un pārrunātajām vērtībām – dejas pa vienam, pa 2 vai lielākās grupās. Nodarbības mērķis – pārdzīvojums. Bērni mācās izpaust to ko viņi jūt, sajust sevi un citus.

3.daļa - 10~15 min. – pārdzīvotā un iespējama arī dzīves vērtību, ko nevar paņemt rokās, piemēram, laba diena, jaunas lietas, pārdzīvojums, draudzība, u.c. zīmēšana.

TANZPRO-Biodanza®programmas mērķis ir, veicinot bērna identitātes attīstību, attīstīt sekojošas sociālās un emocionālās kompetences, kā piemēram:

- uzlabot emocionālo sevis un citu apzināšanos,

- veicināt līdzsvarotu emociju izpausmi un emociju regulēšanu,

- attīstīt sociālo sevis apzināšanos, kas izpaužas kā savu sociālo robežu sajušanu/izprašanu, «es» grupā apzināšanās, izpausme grupā, kas pastiprina pašnovērtējumu un rīcībspēju, paškontroli,

- uzlabot attiecību veidošanu un uzturēšanu, kas iekļauj draudzēšanās prakses, rūpēšanās, pozitīva sadarbošanās, tolerances attīstīšana pret atšķirīgo, u.c.

- empātijas jūtu attīstīšana, citu jūtu respektēšana.

Kas nepieciešams nodarbībā: Kustībai ērts apģērbs, darbojamies ar basām kājām, vai zeķītēs ar neslīdošu pēdas daļu. Vēlams paņemt ūdeni, ko padzerties nodarbības laikā.

Pieteikties uz nodarbību var piezvanot pa tālruni 29150469 vai aizpildot pieteikuma veidlapu.

Nodarbība notiek vienu reizi nedēļā, ja ir vismaz 4 dalībnieki.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Fri, 19 Jun 2020 05:02:19 GMT

Labdien, pedagogi!

Skolotāji ir nākamie nozīmīgie cilvēki aiz vecākiem, kuru rīcība un attieksme virza indivīdu attīstību pozitīvi vai negatīvi. Nedrīkst aizmirst, ka skolotāja paraugs, sākot no sākumskolas vecuma, ir pat nozīmīgāks par vecāka paraugu, tādēļ tas ir izšķirošs gan attieksmes veidošanā pret mācīšanos, gan

pret sevi kā cilvēku, kurš mācās.

Skolotāja personību lielā mērā raksturo viņa attieksme pret skolēniem mācību procesā. Šīs attieksmes ir cieši saistītas ar skolotāja gaidām, un tādēļ nozīmīgi ietekmē gan skolotāju – skolēnu mijiedarbību, gan vecāku un skolas attiecības, gan izglītības virzību kopumā un skolēnu akadēmiskos sasniegumus.

"Skolotāja pozitīva attieksme ietekmē pozitīvi gan mācību sasniegumus, gan personības veidošanos, un otrādi: negatīva skolotāja attieksme pazemina skolēnu akadēmiskos sasniegumus un kavē skolēnu personības pašrealizācijas procesu," skaidro psiholoģe un apzinātības prakses ABKT-B ieviesēja Latvijā Baiba Kalnciema.

Skolotājs, kurš cenšas izprast skolēnu emocijas: interesi, bailes, raizes utml.., atbalstīt skolēnu sociālās aktivitātes, ar atzinību apstiprināt šo aktivitāšu veiksmes; - šāds skolotājs ļauj skolēniem justies mīlētiem, atbalstiem, nozīmīgiem, ļauj izjust, ka skolotājs strādā viņu labā.

Apzinātības programmas īstenotāja Latvijā Baiba Kalnciema, ņemot vērā ilgo praksi darbam skolā kā izglītības psihologs, uzskata, ka šobrīd daudziem vecākiem, psihologiem, izglītības iestādēm un to pedagogiem ir liels izaicinājums risināt dažādo skolēnu uzvedību. It sevišķi uzvedības grūtības tiek novērotas pusaudžu vidū, kurus raksturo impulsīva un antisociāla uzvedība, konflikti, verbāla un fiziska agresija, zems emocionālais briedums, zemi empātijas rādītāji, viduvējas saskarsmes spējas ar vienaudžiem, un tas ir cieši saistīts ar skolas trauksmi un emociju regulācijas grūtībām.

Apzinātībā balstītā kognitīvā programma (ABKT-B) ir izveidota, lai mazinātu trauksmes radušos simptomus un regulētu emocijas. Praktizēšanas laikā, mēs varam iemācīties būt klātesošs un neuztraukties par pagātni vai par nākotni. ABKT-B tehnikas ietver vienkāršas elpošanas, piecu (smarža, garša, tauste, redze, dzirde) maņu prakses, un ķermeņa skenēšanas prakses. Tā palīdz apzināties kā trauksmes simptomi

var izpausties domās, sajūtās, ķermeņa izjūtās un uzvedībā.

Apzinātībā balstītā programma pamatojas uz pieņēmumu, ka domas un emocijas nav fakti. Mēs vispirms iemācāmies novērot un identificēt domas un emocijas, tad pētam, kā domas un emocijas saistītas ar pieredzi. Viens no galvenajiem mērķiem ir palīdzēt labāk apzināties savas domas, jūtas un ķermeņa sajūtas kā atsevišķas, savstarpēji saistītas parādības, kas mijiedarbojas, lai ietekmētu viņu uztveri par ikdienas pieredzi.

Šī skolotāju profesionālās pilnveides programma sniedz praktisku ieskatu visos ABKT-B vingrinājumos, paaugstinot skolotāja efektivitāti, apgūstot profesionālās metodes un attīstot tādas personības iezīmes kā empātiju un starp personu saskarsmes prasmes. Nodarbību laikā katram būs iespēja praktiski piedzīvot apzinātībā balstītas sajūtas, kas palīdz izprast sevi dziļāk, regulēt emocijas un mazināt trauksmi, jo tikai pieredzot paši, mēs varam dot citiem... Atslēga uz veiksmīgu un efektīvu profesionālo darbību ir tieši personības iezīmes, kuras ir nepieciešamas kvalitatīvai un efektīvai šīs profesijas veikšanai.

Apmācības (divas dienas) paredzētas drīzumā, Rīgā. Lūgums savlaicīgi pieteikties, jo dalībnieku skaits ir ierobežots (10 cilv.) Pēc apmācībām tiek izsniegts apliecība atbilstoši pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei par 20 stundām.

Programma ir saskaņota pēc RIIMC notiekumiem.

Cena – 220 Euro (iekļautas kafijas pauzes)

Pieteikumus sūtīt uz e pastu info@lovehome.lv. Pēc apstiprināšanas saņemsiet plašāku un detalizētāku informācija par kursa norisi

Psihologs un pedagogs (Mg.psych., Mg.paed.), apzinātības prakses ieviesēja Latvijā, Baiba Kalnciema, 29150469

Itāļu valodas individuālie kursi

Fri, 19 Jun 2020 04:50:14 GMT

Itāļu valoda ir piektajā vietā pasaulē visvairāk mācīto valodu vidū. Tā ir valsts valoda Itālijā un viena no četrām oficiālajām valodām Šveicē. Itāļu valoda ir dzimtā valoda 70 miljoniem cilvēku, bet vēl 150 miljoni cilvēku izmanto šo valodu saziņā. Itāļu valoda ir neparasti bagāta valoda un mācīties to ir viegli un patīkami. Itāļu valoda ir skaista, ekspresīva un, zinot šo valodu, paveras plašas tūrisma, mācību un darba iespējas, jo savā valstī itāļi visas lietas vēlas risināt savā dzimtajā valodā.

Programmas mērķis.

Individuāli izstrādātais kurss itāļu valodas apguvei ir radīts ar mērķi, lai viegli un patīkami apgūtu tās pamatus sarunvalodas līmenī un veicinātu valodas prasmju attīstību.

Programmas uzdevumi

Veicināt interesi par itāļu valodu un kultūru;

Veicināt saskarsmes un sadarbības prasmju izkopšanu;

Pilnveidot zināšanas par itāļu valodas gramatikas likumsakarībām un lietošanu;

Pielietot iegūtās zināšanas un prasmes ikdienas saziņā.

Plānotā rezultāta apraksts

Dalībnieks ir guvis priekšstatu par saziņas un tradīciju kultūru;

Dalībnieks ir izkopis saskarsmes un sadarbības prasmes;

Dalībniekam ir nostiprinājusies izpratne par gramatikas likumsakarībām;

Dalībnieks ir apguvis itāļu valodas pamatus sarunvalodas līmenī (A1)

Dalībnieks prot pielietot iegūtās zināšanas un prasmes ikdienas saziņā.

Kursus vada: Baiba Kalnciema.

Norises vieta: Kārļa Mīlenbaha iela 4, Rīgā. Lai sarunātu individuālās tikšanās, zvaniet 29150469

Cena: 20 Euro/h

Pusaudžu depresija

Thu, 23 Apr 2020 10:31:33 GMT

Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Viena no bieži sastopamām problēmām ir nepieņemšana vienaudžu vidē, apsaukāšana, konfliktējošas attiecības ar vecākiem. Vecāki neizprot, kas notiek ar viņu bērnu. Kontaktu trūkumu viņi pamato ar teicienu: "Viņš tā uzvedas, jo viņam tagad ir pārejas vecums."

Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumā saasinās bērnības problēmas. Pusaudzis kļūst nesavaldīgs, viņš ļoti piesardzīgi ielaiž vecākus savā pasaulē, it īpaši, ja līdz tam nav bijis kontakta.

Bērnībā depresija ir vienāda meitenēm un zēniem, tomēr pusaudžu gados parādās dzimumu atšķirības: meitenēm depresija diagnosticēta vairāk nekā zēniem, augstāki depresijas rādītāji sievietēm parādās arī turpmāk.

"Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumā saasinās bērnības problēmas."

Depresijas pakāpes. Izšķir vieglu, vidēju un smagu depresiju, par smago depresiju runā tad, kad parādās psihosomatiski simptomi, piemēram, miega traucējumi (nevar ilgi aizmigt, vai pamostas agri no rīta un nevar vairs aizmigt), ēšanas traucējumi (zūd apetīte), nogurums (grūtības paveikt skolas uzdevumus, grūtības koncentrēties), bezspēks.

Pusaudžu depresijas izpausmes. Pusaudžu depresijas izpausmes ir dažādas. Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju. Ja pieaugušais ir nomākts, pasīvs savās darbībās, viņam ir grūtības veikt darbus, ar kuriem līdz šim ir labi ticis galā, samazinās cilvēku loks, ar kuriem viņš agrāk kontaktējies, tad depresīvas pusaudža izpausmes var būt agresija, vērsta pret citiem

cilvēkiem (konflikti ar skolotājām, ar klases biedriem) vai sevi (autoagresija: pašdestruktīvas darbības, narkotiku lietošana, tīša iesaistīšanās kautiņos utt.)

Skolas problēmas. Viena no spilgtākajām pazīmēm ir skolas problēmas, kuras aptver attiecību sfēru un mācību sfēru. Depresīvam pusaudzim ir grūti veidot attiecības. Liela varbūtība ir, ka depresīvo pusaudzi izsmies, apcels. Parasti viņš neiesaistās skolu aktivitātēs, neapmeklē skolas organizētus pasākumus; vēl sliktāk - viņš nereti negrib iet uz skolu, dažreiz tik ļoti, ka parādās psihosomatiskas sūdzības (piem., sāp galva vai vēders u.tml.), kavē skolu vai neaiziet uz to vispār.

"Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju," skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema

Bērna emocionālais stāvoklis iespaido arī mācības, un pusaudžu depresijas rezultātā var pēkšņi pazemināties sekmes. Tas nav vienkārši slinkums: depresijas periodā pusaudzim ir grūti koncentrēt uzmanību, palēninās kognitīvie procesi. Par šādām un

citām pazīmēm svarīgi ziņot vecākiem un apspriest, kas notiek ar viņu dēlu vai meitu.

Galēja robeža - pašnāvība! Dažreiz, depresija ieilgstot, pusaudzis kā vienīgo izeju redz pašnāvību. Ir svarīgi pamanīt, kas notiek ar pusaudzi, pirms viņš ķeras pie radikāliem līdzekļiem. Daži vecāki uztver to kā liekus draudus, demonstratīvu aktu,

tomēr, neskatoties uz to, ka viņš vai viņa it kā joko, tas nopietni jāņem vērā.

Pusaudzim, kuram viss ir kārtībā, neienāktu prātā jokoties ar tik bēdīgām lietām. Ar depresijas simptomu paaugstināšanos pusaudžu gados varētu daļēji būt skaidrojams pašnāvības gadījumu skaita pieaugums šajā pašā periodā.

Pazīmes, kam jāpievērš uzmanība: Raksta atvadu vēstules, Atkārto "jūs nožēlosiet to,

kad manis nebūs"; u.tml., Atvadas no paziņām, draugiem, Pašnāvības mēģinājums

Palīdzības iespējas. Nepieciešams apmeklēt psihoterapeitu vai psihologu, kurš palīdzēs saprast depresijas cēloņus un tikt ar tiem galā, atrast jaunus dzīves mērķus. Visefektīvākā terapija būs zāles kombinācijā ar psihologa/psihoterapeita

konsultācijām. Arī vecākiem ir nebūt ne pēdējā loma pusaudža atveseļošanās procesā.

Lai labāk saprastu savu bērnu, viņi kopā ar to var griezties pie speciālista.

Vecākiem jābūt kontaktā ar realitāti, jāsaprot, lai izvirzītās ambīcijas un mērķi ir par labu bērnam. Bērna psihe vēl nav nostiprinājusies.
Vai vecāki ir gatavi dzirdēt patiesību
Sarunas. Atklātas sarunas.

Meditācijas prakses skolā palīdz uzlabot bērnu sociāli emocionālo veselību

Thu, 23 Apr 2020 10:07:04 GMT

"Ja katram astoņus gadus vecam bērnam tiktu mācīta meditācija, mēs varētu

paaudzes laikā novērst vardarbību pasaulē"

/Dalailama/

Iedomājieties, ja meditācijas prakses būtu skolas priekšmets katra bērna skolā ...

Nekas cits nav vajadzīgs, lai saprastu, cik atšķirīga var būt katra iekšējā pasaule! Ja katrs bērns spētu pieslēgties apziņas okeānam, kas caurstrāvo visu,- tad vēlme nodarīt ļaunumu izzustu. Meditācija ļauj caur patiesības pieredzi atklāt, kas mēs patiesībā esam.

Psiholoģe Baiba Kalnciema, ņemot vērā vairāku gadu praksi darbam skolā uzskata, ka šobrīd daudziem psihologiem, izglītības iestādēm un to pedagogiem ir liels izaicinājums risināt dažādo skolēnu uzvedību. It sevišķi uzvedības grūtības tiek novērotas pusaudžu vidū. Pusaudžus raksturo impulsīva un antisociāla uzvedība, konflikti, verbāla un fiziska agresija, zems emocionālais briedums, zemi empātijas rādītāji, viduvējas saskarsmes spējas ar vienaudžiem, un tas ir cieši saistīts ar skolas

trauksmi un emociju regulācijas grūtībām.

Mūsdienu sabiedrības problēma ir tā, ka mēs pastāvīgi esam ierauti sevī. Mēs esam tik aizņemti ar darbu un sabiedriskām aktivitātēm, ka nekad neizmantojam laiku, lai uzzinātu, kas patiesībā ir/atrodas mūsu esības centrā.

" Meditācija ļauj caur patiesības pieredzi atklāt, kas mēs patiesībā esam. "

Lielākā daļa no mums iemācās būt kaut kas tāds, kāds patiesībā neesam. Mēs iemācāmies pielāgoties, pieņemt un ievērot sociālās normas. Mēs iemācāmies, kā "nēsāt" maskas citu cilvēku priekšā, aizmirstot būt patiesi pret sevi. Mēs iemācāmies būt sava ego vergi. Mēs kļūstam tik labi, lai bēgtu no sevis, ka mēs vairs nespējam noņemt nēsāto masku, jo tā mums tagad ir kļuvusi pārāk ērta.

Tāpēc mēs turpinām nodot sevi un ļaujam savam ego klīst. Mēs kļūstam nejutīgi pret pasauli un katru dzīvo lietu, kas tajā dzīvo, eksistē. Mēs pārdodam savu dvēseli ilūziju dēļ. Daudziem no mums nav cerību atgriezties kontaktā ar sevi, jo viņi ir aizbēguši pārāk tālu...

Kā būtu, ja mēs nekad nebēgtu no sevis? Kā būtu, ja mēs jau no mazotnes iemācītos būt mierā ar sevi?

" Lielākā daļa no mums iemācās būt kaut kas tāds, kāds patiesībā neesam. "

Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka, ja skolās mācītu meditāciju (kā par laimi tas jau notiek daudzās Āzijas valstīs), bērni spētu atklāt savas aizraušanās, intereses un radošo potenciālu. Viņi kļūtu drošāki un nebaidītos pieņemt lēmumus. Viņi iemācītos

dzīvot pašreizējā brīdī, tā vietā, lai vienmēr gribētu sasniegt vietu, kur viņi neatrodas.

Meditācija daudziem no mums ir palīdzējusi saprast mūsu dzīvi. Mēs savienojamies ar savu dvēseli, un tas ļauj mums tuvoties un sasniegt mūsu dzīves mērķus. Bērni, kas regulāri praktizē meditāciju, ir mazāk pakļauti stresam, satraukumam un slimībām. Viņiem izdodas izveidot ciešākas saites ar visiem cilvēkiem kā arī viņiem ir nepieciešams mazāk sacensties ar saviem vienaudžiem.

Baiba Kalnciema uzskata, ka ir svarīgi spēt dot bērniem dāvanu, kas būtu izpratne par sevi. Psiholoģe cer, ka kādu dienu meditācijas prakse kļūs tikpat izplatīta kā zobu tīrīšana. Daudzi klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka meditācija palielina smadzeņu garozas biezumu, aizsargā ķermeni no slimībām un ievērojami uzlabo uzmanību un koncentrēšanos.

" Meditācija palielina smadzeņu garozas biezumu, aizsargā ķermeni no slimībām un ievērojami uzlabo uzmanību un koncentrēšanos. "

Amerikas Sirds asociācija pārbaudīja 201 cilvēku, ieskaitot vīriešus un sievietes, ar koronāro sirds slimību un sadalīja tos divās dažādās grupās: viena daļa piedalījās meditācijas programmā (MP) savukārt otra veselības izglītības programmā. Pēc

sešiem gadiem MP grupa uzrādīja sirdslēkmes un insulta riska samazinājumu par 48%. Goyal & Singh et al. savā pētījumā iekļāva 3515 dalībniekus. Viņi piedalījās dažādās meditācijas programmās un noslēdzot šo pētījumu vairākumam dalībnieku tika

novērotas trauksmes, depresijas un sāpju samazināšanās.

Tie ir tikai pāris pētījumi, kas atspoguļo labvēlīgo meditācijas ietekmi uz personību un viņa ikdienu. Vai mēs spējam iedomāties tos labumus, ko varētu nodot nākamajām bērnu paaudzēm, ja viņi regulāri praktizētu meditāciju... Ieguvumi būtu ārkārtēji!

Mums jādara viss iespējamais, lai meditācijas nonāktu skolās, jo, ja mēs vēlamies iemācīties dzīvot mierā ar citiem, mums vispirms ir jāatrod miers sevī.

Dilstošs mēness

Wed, 22 Apr 2020 14:02:27 GMT

Modris Kalnciems “Love Home” astrologs - speciāli www.Tava-Pasaule.lv .

15. aprīlī plkst. 01:56 iestāsies dilstoša Mēness fāze. Parasti astrologi un astroloģijas interesenti vairāk runā par JaunMēnesi un PilnMēnesi, bet augoša un dilstoša Mēness fāzes paliek nedaudz novārtā. Tās mūsu ikdienā arī ir svarīgas, jo tieši šajās dienās ar

mums var notikt savādas lietas un pārņemt neierastas sajūtas. Tā piemēram dilstošā Mēness fāzē bieži notiek situācijas, kuru cēloņi ir meklējami mūsu rīcībās pagātnē. Šo laiku varētu arī nosaukt par ražas ievākšanas periodu un tāpēc būs vietā teiciens “ko

sēji, to pļausi”.

Šobrīd ir gada labākais laiks kārtot savu fizisko ķermeni, jo Saule Aunā “sadedzinās” lieko un, ja veselība atļauj, tad līdz aprīļa beigām badošanās dos labus rezultātus. Tāpēc jābūt ļoti akurātiem un jācenšas sekot tam, lai neiekristu otrā galējībā - pārēšanās, kad Saule ieies Vērsī un būs liela vēlēšanās ļauties ķermeniskām baudām. Tāpat varam kārtot visādas lietas, kas saistītas ar atskaitēm, projektiem, iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs, savilkt galus par aizvadīto Mēness ciklu un padomāt par nākamā cikla uzdevumiem, partneriem (to sajutām jau PilnMēness laikā), darbības veidiem.

" Šobrīd ir gada labākais laiks kārtot savu fizisko ķermeni, jo Saule Aunā “sadedzinās” lieko un, ja veselība atļauj, tad līdz aprīļa beigām badošanās dos labus rezultātus. "

Katrā ziņā katra kvadratūra ir saspringta un bieži cilvēks nevēlas risināt realitātesdotos uzdevumus, bet šoreiz, tas būtu ļoti ieteicams un īpaši Latvijas iedzīvotājiem. Šis ir brīnišķīgs laiks darbam ar sevi, jo Mēness “ieslēgs” Jupitera un Plutona savienojumu pirmajā mājā, kurš loģiski ir arī kvadratūrā ar Sauli un vēl saspringtā aspektā ar Venēru. Mums ir dota iespēja rast sevī jaunas vērtības un ar Plutona

palīdzību tās transformēt jaunā kvalitātē un simboliski kopā ar Jēzu Kristu augšāmcelties no tumsas un ēnas. Jāņem vērā, ka “pasākumā” piedalās informācijas un apziņas smagsvars Urāns ar karmisku aspektu un tas noteikti dod mums iespēju.

Laiks līdz aprīļa beigām ir jācenšas pavadīt ļoti apzinātā apziņas stāvoklī un jātaupa fiziskā enerģija, jo, iespējams, ka notiks jauns vīrusa izplatības vilnis, kā arī nav izslēgtas lielas dabas katastrofas, īpaši zemestrīces.

Jau minēju iepriekš, ka dilstoša Mēness fāzē, parasti cilvēkos notiek krīze apziņā, kad neko negribas darīt un ir vēlēšanās ieslīgt apātijā un bezdarbībā, taču saņemoties un ceļoties kājās ir iespēja augt mums kā personībai, kā labākai “Es” versijai. 15.aprīļa Saules un Mēness cikla pēdējā kvadratūra ir objektīvās realitātes un simbolisma kopijas un tā notiek tikai vienreiz gadā. Ņemot vērā, ka tas notiek Lieldienu laikā, tad simbolisms padziļinās. Jautāsiet kamdēļ? Lieldienas ir par un ap atdzimšanu un augšāmcelšanos un Augstākie spēki mums katru gadu un katru JaunMēnesi piedāvā jaunas iespējas, jaunus skatus uz notiekošo mūsos un apkārtējos un īpaši tagad, kad esam ierobežojumu laikā un zināmas mentālās spriedzes apstākļos ir dota iespēja mainīties. Mums ir iespēja krīzē un konfliktos rast jaunas izejas, risinājumus, lai izietu no sarežģītām dzīves situācijām ar jaunu apziņas stāvokli. Redzēt, sajust radušos apstākļus no cita skatu punkta un doties tālāk pa dzīvi citā kvalitātē, citās attiecībās un pieņemšanas kapacitātē.

Apziņas stāvokļa izmaiņas ir galvenais “Attiecību un pašizaugsmes centra “Love Home”” darbības virziens, jo cilvēks nevar pastāvēt bez attiecībām. Patiesībā attiecībās veidojas visa mūsu dzīve. Attiecības ar sevi, vecākiem, brāļiem un māsām, radiem, kaimiņiem, apkārtējo vidi, dzīves partneri utt..

" Apziņas stāvokļa izmaiņas ir galvenais “Attiecību un pašizaugsmes centra “Love Home”” darbības virziens, jo cilvēks nevar pastāvēt bez attiecībām. "

Dažkārt cilvēks nodzīvo visu savu dzīvi ilūzijās un veltīgi gaidot, ka notiks brīnums un attiecības uzlabosies pašas no sevis. Taču pats no sevis nekas nenotiek. Ir jāiegulda darbs, vēlme, lai izveidotu attiecības, kurās visiem ir labi. Un pēc tam šīs attiecības ir

jāsaudzē un jākopj. Vieglāk ir tiem, kuru vecāki ir pratuši veidot attiecības. Tie ir redzējuši šo pozitīvo attiecību modeli, kā rezultātā ir daudz vieglāk to integrēt savās dzīvēs. Pārējiem ir jāmācās veidot pilnīgi jauna attiecību un pieredzes prizma, jo zemapziņā tiek izmantots un lietots vecāku attiecību un uzvedības modelis. To var iemācīties, ja cilvēks ļoti grib izmainīties un ir gatavs veltīt tam savu laiku, resursus un enerģiju.

“Attiecību un pašizaugsmes centrā “Love Home”” strādāsim paši un pulcēsim daudzu jomu speciālistus, lai kopā veidotu izglītības, vispārīgas veselības programmas, seminārus, lekcijas, sarunu sesijas, dažādas atbalsta grupas.

Nodarbībās centīsimies kaut nedaudz pārraut apli un ielekt šajā attiecību un emociju virpulī ar sarunām, pieredzēm, diskusijām, rādot dažādas prakses, pielietojot senas un pavisam svaigas zināšanas. Ņemot vērā, ka attiecības mēs sākam veidot bērnībā, tad

centrā tiks paredzētas nodarbības visām vecuma grupām – bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Daudzu gadu laikā, strādājot paši ar sevi, esam sapratuši, ka apzināta komunikācijastarp partneriem ir pamatu pamats veselīgām un ilgtermiņa attiecībām. Attiecības pastāv uz kvalitatīvām un veselīgām sarunām, kurās jāspēj runāt par visu un īpaši par pašām sāpīgākajām un tumšajām pusēm, lai tās transformētu jaunās kvalitātēs, kuras ved pašizaugsmes virzienā, soli pa solim attālinot no egoistiskajām, egocentriskām un destruktīvām darbībām.

Lai izdodas!

Kāpēc bērniem patīk zīmēt?

Mon, 13 Apr 2020 16:13:51 GMT

Zīmēšanu varētu ierindot bērna nepieciešamo prasmju sarakstā. Kādēļ tai ir tik svarīga nozīme.

Kādā vecumā vēlams bērniem piedāvāt zīmēšanu?

Zīmēšanu bērni neuztver kā mākslu. Tā viņiem ir dabisks, attīstību veicinošs veids, kā ar krāsu un tēlu palīdzību runāt ar pasauli par savām emocijām un jūtām. Ne visas emocijas bērns spēj izteikt ar vārdiem, īpaši, ja vēl tikai mācās runāt. Jau gadu vecs mazulis ir gatavs sākt izpaust sevi uz papīra. Svarīgi, lai bērnam jebkurā vecumā ar vecākiem tiktu radīta atgriezeniskā saite, ko veido trīs aspekti. Pirmkārt, bērniņam no mammas vai tēta ir būtiski dzirdēt, ko viņi ir ieraudzījuši zīmējumā. Piemēram, es tur redzu puķi vai dzeltenu sauli. Ja ieraugām zaļas debesis vai violetus kokus, vēlams būt pieņemošiem, bez nosodoša izbrīna. Jo bērns savā pasaulē ir brīvs, bez aizspriedumiem.

" Zīmēšanu bērni neuztver kā mākslu. Tā viņiem ir dabisks, attīstību veicinošs veids, kā ar krāsu un tēlu palīdzību runāt ar pasauli par savām emocijām un jūtām, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

Otrkārt, īpaši svarīgi ir slavēt redzamo – ‘’Šai puķītei ir tik skaistas lapiņas!’’ Kā trešais ūtiskais aspekts saskarsmes mijiedarbībai ir diskusijas veidošana. Tas palīdzētu vairāk iepazīt savu bērniņu, kā arī stiprinātu savstarpējās attiecības. Ja sākotnēji ir grūti izprast redzamo, varam mierīgi jautāt:’’Man šķiet - tas ir suns. Jeb tu esi domājis ko citu?’’ Svarīgi, lai zīmēšana ir patīkams process bez noteikumiem, ierobežojumiem, sniedzot gandarījumu, prieku un laimi. Tikai tad tas veicinās bērnā šo jauko izpausmi.

Ko izvēlēties kā pirmo – zīmuļus, krītiņus, ūdenskrāsas vai flomāsterus?

Mazam bērnam ir svarīgi ļaut brīvi improvizēt. Tādēļ gada vecam mazulim pirmās varam piedāvāt pirkstiņkrāsas. Pēc tam iepazīstinām ar krītiņiem, tie ir vienreizēji ar to - lai kuru pusi bērns pagrieztu, tas vienmēr zīmēs. Ieteicams izvēlēties tik resnus, lai viegli noturēt rociņās. Lai attīstītu sīko pirkstu motoriku, pusotrgadīgam ķiparam jau varam dot zīmēt ar zīmuli. Labāk izvēlēties izturīgu, lai stiprāk piespiežot, tas negaidīti nenolūztu. Šis ir arī vecums sākt izmēģināt guaša vai ūdenskrāsas.

Flomāsterus ieteiktu atstāt kā sekundārus rakstāmpiederumus. Ar tiem zīmējot, līnijas veidojas konkrētas, grūti tās ir izlabot, kas dažkārt var bērnu pat sadusmot. Pirmsskolas vecumā, kad jātrenējas zīmēt dažādas ģeometriskas figūras, tie būtu lieliska izvēle.

" Mazam bērnam ir svarīgi ļaut brīvi improvizēt. "

Kad bērns sāk zīmēt konkrētas formas vai cilvēkus?

Aptuveni no 3 gadu vecuma bērns sāk attēlot tos tēlus vai situācijas, ko jau ir paguvis iepazīt. Piemēram, savus bērnudārza draugus vai mīļākos dzīvnieciņus. Piecgadīgs jau saskaras ar gaidām no sava zīmējuma. Ja iecerētais neizdodas, varam ļaut mazajam izdusmoties – saplēst papīru vai pat izraudāties. Tikai tā viņš uzkrās savu pieredzi. Ja izskan lūgums viņa vietā ko uzzīmēt, tad vispirms labāk būtu paskaidrot:’’Jebkurš tavs zīmēšanas veids ir tieši tev piemērots. Gan jau vairākas reizes patrenēsies un tev izdosies aizvien labāk.’’ Piedāvājot pārzīmēt no gatava attēla, var radīt emocionālu satraukumu, jo diez vai identiski izdosies.

Par ko var spriest pēc bērnu zīmējumiem?

Tas ir tikai dabiski, ja saturs zīmējumos mainās. To ietekmē dienas ritums, piemēram, cik veiksmīgi viņš pamodies, kā aizgājis gulēt. Varbūt bērnudārzā draugs viņu aizvainojis. Arī attiecīgā vecuma posma intereses var biežāk parādīties, piemēram, meitenēm princešu tēli un zēniem kādi spēcīgi cīnītāji. Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tad varam sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu, kādēļ tā varētu būt. Izmantojot vairākus analīzes aspektus, varam veikt zīmējuma simbolisko

skaidrojumu. Pirmkārt, pēc ģimenes locekļu skaita. Ja zīmējumā kāds no tiem iztrūkst, varam jautāt - kādēļ to zīmējumā nevēlies redzēt? Diskutējot ar bērnu, izzināsim attiecības ar ģimeni. Otrs svarīgs aspekts ir personāžu secība. Parasti vismīļākais un nozīmīgākais cilvēks tiek zīmēts pirmais. Vienam tā ir mamma, citam varbūt tētis, brālis vai māsa. Tupretī, ja sevi uzzīmē lapas centrā, tas varētu liecināt, ka bērns jūtas pārliecināts par sevi, kā arī sajūtas pietiekoši mīlēts. Ja sevi zīmē maziņu lapas maliņā, tas varētu būt par iemeslu atstumtībai. Būtu vēlams rast iemeslu tam, varbūt censties vairāk atvēlēt laiku kopābūšanai. Īpaša nozīme ir arī attēlotā lielumam. Jo svarīgāks ģimenes loceklis, jo bildē augumā raženāks. Izlutināti bērni sevi mēdz zīmēt gigantisku.

" Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tad varam sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu, kādēļ tā varētu būt. Izmantojot vairākus analīzes aspektus, varam veikt zīmējuma simbolisko skaidrojumu . "

Par ko liecina bērna zīmējumos izmantotās krāsas?

Vēlams piedāvāt pilnu krāsu komplektu, lai bērnam ir iespēja izvēlēties sev tobrīd nepieciešamo. Ja mazais ilgstoši savos darbos pielieto brūnu, zilu un pelēku, tas varētu liecināt par skumjām. Varbūt kaut kas ir noticis ģimenē - sunītis nomiris vai mamma saslimusi. Turpretī melna tiek tulkota kā dusmas un neapmierinātība. Dzeltenā, oranžā, sarkanā liecina par apmierinātu, priecīgu un laimīgu bērnu. Jo vairāk krāsas izmantotas zīmējumā, jo emocionālāka un jūtīgāka ir bērna iekšējā pasaule. Arī impulsīvāki bērniņi mēdz biežāk izvēlēties spilgtas krāsas.

Vai bērns ir gatavs skolai?

Mon, 13 Apr 2020 16:07:02 GMT

Vēl pavisam nedaudz un jau atkal skanēs skolu zvani, kas aicinās skolēnus uzsākt skolas gaitas. Kādam šis pirmais septembris jau ir vairākkārt pieredzēts, tomēr kādam tas būs saviļņojumiem pildīts, jo tas būs viņa pirmais 1. septembris.

" Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas bērnu grūtību un resursu noteikšanai. "

paaugstināto slodzi. Tādā gadījumā parādās dažādi traucējumi, ko dēvē par adaptācijas (piemērošanās) traucējumiem.

citus aspektus (enurēze vai enkoprēze, grūtības sadzīvot ar kādu hronisku slimību utt.) ir vērts pārrunāt un izpētīt, lai mēģinātu palīdzēt bērniem un viņu vecākiem uzlabot dzīves kvalitāti un pēc iespējas mazāk traumatiskāk sagatavoties jaunajai pieredzei – skolai.

" Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar apkārtējiem impulsiem mēs varam uzlabot vai sagraut, stimulējot savus bērnus. Ja stimulējam pārāk daudz, tad tas bērnu var novest līdz pārgurumam, depresijai, trauksmainībai, somatiskām raizēm. "

Izziņas intereses attīstība. Ļoti būtiski izvērtēt, vai bērnam ir parādījusies interese par apkārtējās pasaules norisēm. Nopietns pamats raizēm ir, ja bērnam iztrūcis “kāpēcīša” periods. Vecākiem vajadzētu pavērot un izvērtēt darbiņus, kas tiek uzdoti – vai pilda ar interesi, patstāvīgi, negaidot ārējos stimulus un to, kā viņš prot orientēties apkārtējā vidē.

Intelektuālā gatavība. Šim aspektam parasti gatavojot bērnu skolai, tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Bērna nepietiekams intelektuālās gatavības līmenis ir viena no biežāk sastopamajām problēmām, ar ko nākas saskarties psihologa darbā. Šāda situācija veidojas tādēļ, ka bieži intelektuālā sagatavotība tiek izprasta nepareizi. Tā nav lasītprasme, skatīšana vai rakstīšanas iemaņas. Lai izvērtētu intelektuālo attīstības līmeni, jānosaka izziņas procesu attīstības līmenis – uztveres, uzmanības un domāšanas procesu attīstība.

Atmiņas attīstības līmenis. Bērniem šajā vecumā atmiņa pamazām kļūst tīša, apzināti regulējama, spējot atcerēties ne tikai mehāniski, bet arī vadoties pēc likumsakarībām. Pirmsskolas vecumā ir labi attīstīta netīšā atmiņa – atceras košo, emocionālo, to, kas izceļas uz apkārtējā fona.

Gribas attīstības līmenis. Attīstās spēja ilgstošu laiku pildīt ne pārāk patīkamu uzdevumu. Svarīgs aspekts ir spēja novest ieplānoto līdz galam, nenovirzīties no mērķa, nepārtraukt darbību, sastopoties ar grūtībām. To apliecina arī māka ievērot noteikumus. Ja bērns nav pamazām radināts kontrolēt un vadīt savus impulsus, pakļauties prasībām, tad uzsākot skolas

gaitas, to apgūt būs grūti.

Psiho-fizioloģisko funkciju attīstība. Dzirdes un runas attīstības līmenis ir ļoti būtiskas skolā, jo lielā mērā runas attīstība ir saistīta ar domāšanas attīstību (mēs domājam vārdos). Savukārt roku smalkās kustības un koordināciju attīstība ir būtisks priekšnosacījums bērna rakstītprasmes attīstīšanai. Būtiski kā bērns tur rokās zīmuli, kā darbojas ar šķērēm, adatu,

lineālu? Visbeidzot telpiskās orientācijas un ķermeņa veiklības attīstība ir saistīta ar koordinācijas sistēmu acs-roka. Tas nozīmē kādas ir iemaņas saskaņot to, ko es redzu, ko es daru. Tā kā skolā ir būtiski spēt uztvert no attāluma, tad var trenēt nozīmēt priekšmetus vai to izvietojumu no attāluma.

Motivācijas attīstības līmenis. Motivācija ir bērna iekšējais pamatojums. Parasti tiek novēroti ārējie motīvi, kad bērns rīkojas, pakļaujoties pieaugušā prasībām (nav sava pamatojuma). Rotaļu motīvi – skola ir kā jauna rotaļa, bet var rasties grūtības, saskaroties ar rutīnu mācību darbā. Mācību darbības motīvi – bērnam ir izziņas intereses, vajadzība būt

intelektuāli aktīvam, apgūt jaunas prasmes, iemaņas un zināšanas. Emocionālā gatavība skolai. Skolas gaitas uzsākot ideālajā variantā bērnam būtu jājūtas droši, jāspēj uzticēties citiem, jābūt pietiekami patstāvīgam un spējīgam uzņemties iniciatīvu.

" Izpētes laikā vienmēr tiek izmantotas metodes, lai aplūkotu situāciju no vairākam pusēm. Testu izmantošana un rezultātu interpretācija prasa īpašas zināšanas un pieredzi. "

Lai saņemtu objektīvākus rezultātus, vēlams iespējami mazināt šos ietekmējošos faktorus un paskaidrot bērnam, kāds mērķis ir šīm tikšanās reizēm. Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu – psihologs un bērns. Šai laikā tiek nodibināts kontakts, izveidota uzticama, droša vide, tiek daudz runāts un tiek piedāvāti dažādi bērnu vecumam piemēroti un pielāgoti uzdevumi.

stāvokļa un spējas noturēt uzmanību. Dažreiz pietiek ar 2-3 konsultācijām, bet citkārt ir nepieciešamas vairākas.

Kāpēc bērnam patīk šaudīties?

Mon, 13 Apr 2020 15:47:20 GMT

Puika ar rotaļu šaujamo rokās ir diezgan pierasta situācija. Cik šī aktivitāte ir būtiska bērnam?

Kādēļ šī vēlme rodas?

Jau no vēsturiskā konteksta izriet, ka vīrieši ir vēlējušies būt karotāji vai mednieki. Tādēļ jau mazā puisītī ir instinktīva vajadzība savu iekšējo lomu – aizsargātāju un cīnītāju ārēji izspēlēt. Lai bērna personība pilnvērtīgi veidotos, jāļauj šāda vēlme izpaust.

Kā paskaidrot –kas ir ierocis?

Pirms iegādājam rotaļu šaujamo, būtu vēlams izskaidrot īstā ieroča funkcijas. Tātad - ar to var aizstāvēt un nogalināt. Jāraugās kādas ir bērna iegūtās zināšanas. Ja tikai no multfilmām, kur pierasts redzēt, ka nošautais pēc mirkļa atdzīvojas. Tad visticamāk dziļākai izpratnei vajadzētu parādīt attēlus ar ievainotiem cilvēkiem un pastāstīt sīkāk. Būtiski jau sākotnēji novilkt robežas, kas bērna uzvedībā ar ieroci nav pieļaujams. Piemēram, vienosimies, ka uz cilvēku vai dzīvnieku tev nevajadzētu vērst ieroci. Attiecīgi var izgatavot mērķi no klucīšiem, uz ko tēmēt. Jāiemāca nenodarīt pāri otram un neizpostīt sev vidi apkārt. Robežu noteikšana palīdz bērnam sastrukturizēties, kā arī izprast labu un sliktu uzvedību. Protams veselīga kontrole vienmēr būtu nepieciešama, lai rotaļa neiet postošā nodarījumā citiem. Ja noteikumi netiek izrunāti, bērns pierod, ka uz otru drīkst dusmās vērst

šauteni. Kā rezultātā tas bērnudārzā var izpausties ar pāri darīšanu citiem bērniem. Rotaļieroča atņemšana vai nepirkšana nebūs risinājums. Ja bērns vēlēsies, tad savā fantāzijā izdomās jebko, ar ko šaudīties.

" Jau no vēsturiskā konteksta izriet, ka vīrieši ir vēlējušies būt karotāji vai mednieki. Tādēļ jau mazā puisītī ir instinktīva vajadzība savu iekšējo lomu, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

Vai ieroči var arī meitenes interesēt?

Nevajadzētu būt izbrīnam par meiteņu vēlmi šaudīties. Tas ir tikai stereotips, ka puišiem jāšaudās un meitenēm ar lellēm jāspēlējas. Katrā no mums mājo dažādas lomas. Pilnīgi dabīgi, ja meitenē noris lomu maiņa no mātes - mīlētājas uz

māti - aizsargātāju. Vidējais vecums, kad bērniem varētu rasties interese par rotaļieročiem ir 3-4 gadi. Tad arī vairāk sāk fantazēt, cenšas izprast un atveidot redzēto no dažādām situācijām televīzijā vai grāmatās uzzinātā.

Kā attīstību veicina šaudīšanās?

Spēlējoties ar rotaļu ieročiem, mazais attīsta radošumu. Sāk fantazēt un izdomāt, ar kādu tēlu vēlas identificēties. Lai palīdzētu labāk iejusties, varam palīdzēt pat pārģērbties. Tomēr vēlams bērnu neierobežot, lai pats izvēlas, vai

attiecīgā spēlē vēlas būt ļaunais noziedznieks vai labais policists. Mazais apgūst arī cēloņu un seku saistību. Piemēram, ja es iešaušu brālim pa kāju, viņam sāpēs. Bet ja es to izdarīšu klucītim, viss būs labi. ‘’Kariņu’’ spēle attīsta spēju ātri reaģēt un veicina izpratni par varas izjūtu. ‘’Es uzvarēju un tagad jūtos pārāks.’’ Savukārt spēlējot komandā kopā vairākiem, mazais apgūst prasmi sadarboties, veidot ar citiem attiecības, neuzspiest tikai savu viedokli. Attīstās arī strukturēta domāšana, jo stresa situācijās jāspēt pašam rast labāko risinājumu un pēc tam izdarīt secinājumus, vai tā bija pareizi. Komandas spēle dod sajūtu, ka nenodarot pāri, tu vari būt arī uzvarētājs. Vecāki var rosināt izdomāt dažādus noteikumus. Mazākiem 3-4 gadus veciem bērniem tie palīdz pierast pie kārtības. Tādējādi vēlāk, uzsākot skolas

gaitas, ir vienkāršāk uzvert un pierast pie cita veida likumiem. Skolas vecuma bērniem ieteicams ir peintbols. Tas neizraisa vardarbību, bet palīdz koncertrēties, spēju būt uzmanīgam, vērīgam un iejusties komandā. Varam

mes arī šautriņas, tas palīdz koncentrēties.

" Spēlējoties ar rotaļu ieročiem, mazais attīsta radošumu. Sāk fantazēt un izdomāt, ar kādu tēlu vēlas identificēties. "

Vai šai aktivitātei ir ierobežojumi?

Vecākiem vēlams pievērst uzmanību bērna uzvedībai. Ja viņam bez šaudīšanās ir dažādas citas intereses, piemēram, patīk zīmēt, doties ārā, skatīties grāmatas. Tad satraukumam nav pamata. Turpretī, ja mazais no rīta līdz vakaram tikai šaudās un nekādi neizdodas ar citām nodarbēm ieinteresēt. Varbūt pat pievienojusies vēlme skatīties vardarbīgas multfilmas. Tad varam lūgt paskaidrot, ar ko viņam šaudīšanās asociējas un, ko izjūt to darot. Būtu jāmēģina izprast, kas tam varētu būt cēlonis, varbūt bērns iekšēji jūtas nedrošs un šādi aizsargājas, vai arī sajūt bailes no kaut kā.

Bērna radošuma attīstībai skolās nepieciešams pievērst vairāk uzmanības

Mon, 13 Apr 2020 15:27:40 GMT

“Kādu mēs vēlamies sagaidīt no skolas iznākot mūsu bērnu? Vai mūsu gaidas atbilst tas, lai viņš būtu laimīgāks, inteliģentāks, patstāvīgāks, vairāk kreatīvāks un drosmīgāks?” jautā psiholoģe Baiba Kalnciema.

Mūsdienu izglītības sistēma nogalina bērnos radošumu un kreativitāti. Radošums nav iespējams bez tiesībām kļūdīties, bet skolas un tās radītā sistēma, nepieļauj kļūdas. Sabiedrība nesaprot vai arī nevēlas saprast to, ka neviens nespēj radīt neko oriģinālu un jaunu, ja neesam gatavi kļūdīties.

Daudzi zina un piekrīt apgalvojumam, ka visos bērnos ir milzīgs radošuma potenciāls un ņiem piemīt neparastas jaunrades spējas, diemžēl tradicionālā izglītības sistēma, dara visu, lai to iznīcinātu. Tas nozīmē, ka bērni nevis izaug radoši, bet tieši pretēji – izaug ārā no tās. Viņi bieži baidās izpaust savas emocijas un jūtas no tā skatu punkta, kā viņi to redz un saskata. Bērni baidās no pieaugušā vērtējuma, tāpēc bieži apslāpē sevi ar sabiedrības uzliktajām un novilktajām robežām.

“Visiem, visiem bērniem ir neaprakstāmi talanti, kurus diemžēl, mēs pieaugušie, bezatbildīgi izšķiežam,” stāsta psiholoģe.

Radošumam izglītībā ir tikpat svarīga loma kā lasītprasmei un rakstītprasmei. Pret to ir jāattiecas līdzvērtīgi. Izglītības prioritātes ir diezgan vienveidīgas - pirmajā vietā gandrīz vienmēr ir matemātika un valodas, tad seko humanitārie priekšmeti, bet pēdējās vietās parasti atrodas tie mācību priekšmeti, kas saistīti ir mākslu un radošumu. Galvenokārt runa ir par mūziku un mākslu, jo teātris un deja nereti pat neatrodas šajā sarakstā vai arī atrodas uz viszemākā pakāpiena. Deja ir tikpat svarīga kā matemātika un bērni būtu ar mieru to darīt arī katru dienu. Mums visiem ir ķermeņi, bet skolās attīsta tikai to daļu, kas ir no vidukļa uz augšu, no vidukļa, uz galvām. (turklāt pārsvarā tikai vienu pusi – to, kas domāta matemātikai).

" Radošumam izglītībā ir tikpat svarīga loma kā lasītprasmei un rakstītprasmei. "

Radošumu daudzi noliedz sevī. Šie cilvēki, būdami gana talantīgi, spējīgi un izcili cilvēki diemžēl sevi par tādiem neuzskata, jo neiekļaujas tradicionālajā augstskolu sistēmā. Daudzas viņu prasmes tiek noniecinātas un nenovērtētas. Šķiet, ka izglītības mērķis ir “ražot” visus par profesoriem. Akadēmiskās zināšanas sāk dominēt pār mūsu intelektu. Pašreizējā izglītības sistēma māca tikai to, kas ir nepieciešams, lai iekļautos izglītības radītajā sistēmā, apgalvojot, piemēram, “Tev nav jēga studēt aktiermākslu, jo tu nekad nevarēsi kļūt par profesionāli aktieri un ar to tu dzīvē nenopelnīsi naudu…”. Skumji, bet patiesi un reāli…

Kā jau minēja psiholoģe, mums diemžēl ir iemācīts, ka nedrīkstam kļūdīties, apspiežot radošumu ar it kā nevainīgiem tekstiem. Bieži to var dzirdēt, kad pieaugušais norāda – saule IR dzeltena un apaļa, jūra ir zila nevis zaļa u.t.t. Bērnam pieaugot, viņš sāk zaudēt savu radošuma spēju. Viņi sāk vairāk baidīties no kļūdām, jo bieži pieaugušais, izmantojot savu varu, uzspiež bērnam kauna un vainas zīmogu.

Radošums ir process, kurā rodas orģinālas un vērtīgas idejas, kas visbiežāk ir mijiedarbības rezultāts, satiekoties dažādam redzējumam uz apkārt notiekošām lietām un parādībām.

" Radošumu daudzi noliedz sevī. Šie cilvēki, būdami gana talantīgi, spējīgi un izcili cilvēki diemžēl sevi par tādiem neuzskata, jo neiekļaujas tradicionālajā augstskolu sistēmā. "

Kāpēc bērns grauž nagus?

Mon, 13 Apr 2020 15:06:31 GMT

Redzot bērnu graužam nagus, vecākos rodas satraukums, kas neļauj palikt vienaldzīgiem. Kā labāk rīkoties?

Kādēļ bērns tā dara?

Nagu graušana jebkurā vecumā visbiežāk ir emocionāli traucējumi, kas ir radušies dažādu psiholoģisku problēmu rezultātā. Cēloņi tam var būt visdažādākie, to var izraisīt vainas, kauna sajūta, agresija vai bailes. Retos gadījumos nagu graušana var būt pavadsimptomātika psihiatriskajām saslimšanām, piemēram, bērniem ar uzmanības deficīta

sindromu vai autiskā spektra traucējumiem.

" Nagu graušana jebkurā vecumā visbiežāk ir emocionāli traucējumi ," skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

Kādā vecumā tas visbiežāk notiek?

Nav konkrēts vecums, kad bērns sāk grauzt nagus. Dažkārt jau gadu vecs bērns to dara, bet salīdzinoši biežāk to novēro bērnam, kas ir bērnudārza vai sākumskolas vecumā. Tas varētu būt saistīts ar vides

maiņu bērna ikdienā.

Kā bērnam palīdzēt, kādus paņēmienus var izmantot?

Nebūtu pareizi, ja vecāki mazajam nemitīgi aizrādītu - nedari tā, tas ir nesmuki! Tā tiek radīts tāds kā apburtais loks. Proti, problēma bērnā netiek izprasta un attiecīgi arī novērsta. Viņš var sākt baidīties no vecāka dusmīgajiem aizrādījumiem un viņa emocionālie traucējumi tikai augs augumā. Attiecīgi bērns sāks nagus vēl vairāk grauzt. Tas process nav viņa gribai pakļauts, viņš pat nejūt, ka pirksts jau ir pie mutes. Tā ir viņa drošā piesaiste - pagraužu nagus un jūtos mierīgāks. Arī nomierinošu medikamentu vai nagu smēru lietošanai būs tikai īslaicīga iedarbība - bērns kļūs mierīgāks, varbūt negrauzīs, bet viņa emocionālais traucējums sāks citādāk izpausties. Ir novērota valodas raustīšana, čurāšana gultā, acu

mirkšķināšana, matu graušana. Pareiza vecāku taktika būtu regulāri bērnu novērot. Brīdī, kad redzu mans bērns grauž nagus, es viņam neaizrādu, bet veidoju uzticamu sarunu. Jautājam:’’Par ko tu tikko padomāji?’’ Noteikti bērns spēs

pateikt, kas tas bija. Lielākoties tomēr mamma savu bērnu vislabāk izjūt un pazīsti, attiecīgi tas varētu palīdzēt spēt iedomāties par iemeslu. Ja tomēr mazais izvairās atklāties un nagu graušana bieži atkārtojas, jeb, ja bērns vēl ir pārāk maziņš, lai paskaidrotu, kas viņu nomāc. Tad varētu doties pēc palīdzības pie psihologa, kas ar dažādu terapiju palīdzību spēs izzināt, kas tas ir par iemeslu. Protams attiecīgi arī vecākiem ir jābūt gataviem to cēloni novērst.

" Pareiza vecāku taktika būtu regulāri bērnu novērot. Brīdī, kad redzu mans bērns grauž nagus, es viņam neaizrādu, bet veidoju uzticamu sarunu. "

Kādi varētu būt cēloņi nagu graušanai?

Šobrīd daļai bērnu nervozitātes pamatiemesls varētu būt vecāku pāraprūpe un visatļautība. Bērns ir pieradis, ka mājās viņu nemitīgi apkalpo un tādējādi pasargā no dažādām satraukuma pilnām stresa situācijām. Sākot bērnudārza gaitas, mazais apjūk, jo nu ir viss jādara pašam - jāģērbjas, jāēd u.t.t. Tā neziņa un neprasme viņā var radīt stresu,

jo ir grūtības sevi disciplinēt. Tieši vecāki ir tie, kas ieliekā bērnā disciplīnas rāmjus un noteikumus. Piemēram, bērna pieredze ar vecākiem ir šāda - ‘’nekas jau nebūs, ja es sliktāk uzvedīšos - mamma vienalga

izdarīs, kā es gribu.’’

" Šobrīd daļai bērnu nervozitātes pamatiemesls varētu būt vecāku pāraprūpe un visatļautība. "

Turpretī bērnudārzā tā nenotiek, tur ir savi uzvedības noteikumi. Protams dažkārt ģimenē var rasties vēlme mainīt audzināšanas taktiku. Diemžēl tas var nebūt tik vienkārši. Bērns ir pieradis spēlēt pēc saviem noteikumiem ikdienā un pēkšņi viņa brīvībai stājas pretī aizliegumi. Ja tomēr ir nolemts ko darīt, tad konsekventi visiem līdzcilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem un pārējiem radiem jāvienojas par jauno audzināšanas modeli. Diemžēl arī dažāda veida interaktīvās datorspēles atstāj savu ietekmi. Bērns sastopas ar satraukumu, bailēm un dažkārt sevi nomierina, graužot graužot nagus. Negatīvas emocijas mazajā var provocēt arī savstarpējās vecāku attiecības. Piemēram, vecāku starpā valda spriedze,

bērns to jūt un tas viņā rada nemieru. Vai arī mamma ir pārgurusi ikdienā un viņā nemitīgi mitinās vainas apziņa -‘’kādēļ man tik ilgi jāstrādā un bērns jālaiž bērnudārzā.’’ Tieši tās pašas negatīvās emocijas var just arī bērns. Vēl piemērs. Mamma zemapziņā nemitīgi par bērnu uztraucas, vai tik viss ar mazo ir kārtībā. Un šī iekšējā sasaiste var tieši tikpat

nemierīgam justies bērnam. Arī bērnam raksturīgais iekšējā emocionalitāte ir saistīta ar reakciju uz apkārtējo vidi. Tas, cik bērns būs jūtīgs, varētu būt saistīts ar mammas emocionālo stāvokli grūtniecības laikā jeb jūtu gammu, ko viņa piedzīvo.

Iespējams radošām personībām tas jūtīgums varētu izpausties kā rakstura iezīme.

Vai ar laiku nagu graušana pāriet pati no sevis?

Nerodot un nenovēršot cēloni, nagu graušana pati neizzudīs. Ja vecāki paši spēj bez speciālistu palīdzības atpazīt cēloni un rada emocionāli drošu vidi, bērnam nagu graušana izzudīs. Jāuzsver, ka nagu graušanai var būt arī viļņveidīgas izpausmes. Piemēram, mēs novērojam, ka mazajam satraukums rodas tieši bērnudārzā. Vasaras mēnešos, dzīvojot mājās, nagu graušanu varētu pat nenovērot. Līdz ko bērns atsāk turp doties, problēma atkal parādās.

Kāpēc bērns mēdz apvainoties?

Thu, 07 Nov 2019 13:52:47 GMT

Kāpēc bērns mēdz apvainoties?

Bērniņam aptuveni līdz piecu gadu vecumam veidojas pašvērtējums, kuru ietekmē domas un emocijas. Aizvainojums ir viena no emociju izpausmēm, kas ir saistīts arī ar dusmām. Ja tās kļūst par bērna ikdienas sastāvdaļu, tas nozīmē, ka

viņš nav apmierināts ar sevi un apkārtējo pasauli. Kā rezultātā ir grūti veidoties par personu ar augstu pašvērtējumu. Spēcīgās negatīvās emocijas uzkrājot sevī, vēlāk- jau pieaugušā vecumā tas var izpausties dažādi, tostarp vainas sajūtā un pat depresijā.

" Bērniņam aptuveni līdz piecu gadu vecumam veidojas pašvērtējums, kuru ietekmē domas un emocijas. "

Kādi ir biežākie cēloņi?

Iemesli var būt dažādi, tostap arī somatiski vai fiziski traucējumi. Piemēram, mazajam negaidīti sāk sāpēt vēders, viņš aiziet stūrī sēdēt. Varētu šķist, ka viņš ir apvainojies, bet nekā - viņam ir cita sāpe. Vai pat šķietami humoristisks, piemēram, brālim vai māsai tiek ielikta vairāk putra šķīvī nekā otram. Tādējādi vecākiem pašiem būtu jācenšas tie izvērtēt. Jo iespējams, ka iemesls ir kāds pavisam nopietns un sāpīgs, piemēram, bērnudārzā citi mazo izsmej. Dažkārt jau lielākam bērniņam tas pat varētu būt apzināts veids, kā pievērst uzmanību un no tā gūt apmierinājumu. Piemēram, ar viņu tobrīd neviens nerunā, mazais speciāli rod iemeslu apvainoties, jo zina – kāds pieaugušais uzreiz steigsies viņu žēlot. Tomēr jāatceras - diez vai bieži šādi uzvedoties, bērns sev iemantos daudz draugus.

Kā būtu vēlams rīkoties tādos brīžos?

Vecāku reakcijai vēlams būt mierīgai, vēlams nepalikt vienaldzīgiem. Atvēlam laiku atklātai sarunai, kuras laikā veicinām, lai mazais nosauc emocijas. ‘’Lūdzu pastāsti, ko tu tagad jūti? Es redzu, ka tu esi aizvainots, tu drīksti tāds būt, bet mums ir kaut kas jādara ar aizvainojumu.’’ Aptuveni no trīs gadu vecuma, kad bērns sevi jau kā personību apzinās, varam mācīt:’’Ja tu par kaut ko apvainojies un kļūsti dusmīgs, nebūtu vēlams aizskart sev apkārt esošos bērnus vai pieaugušos. Tu

vari raudāt vai iet apsēsties, paspārdīt bumbu vai izkliegties spilvenā.’’ Arī vecāku apskāvieni mazo spēj nomierināt. Jo ir jaunāks bērniņš, jo vieglāk spēj iziet no aizvainojuma stāvokļa. Lai bērns labāk izprastu savu uzvedību, varam ļaut viņam no malas uz to paraudzīties. Izspēlējam tādu situāciju ar rotaļlietām. Un attiecīgi jautājam:’’ Kā tev šķiet, kas tagad notiek? Kā otrs tādā brīdī jūtas? Vai vari sevi iztēloties tajā vietā? Iespējams bērns vakarā jūtas slikti, jo aizvainojumu ir atnesis mājās no bērnudārzā. Tādēļ vecāki ik dienu sarunai veltot vismaz 20 minūtes, spēs bērna pasauli labāk izzināt. Vēlams ar bērnu diskutēt un mācīt, kas ir piedošana. Tā ir liela māksla neapvainoties. Būtu jāizvērtē, cik nopietna ir apvainošanās un lai tas nav kā pieradums. Ja tas ir kāds mazs ikdienišķs negadījums, piemēram, nav nopirkta gaidītā šokolāde, tad būtu arī jāpaskaidro, kāpēc tas nebija iespējams. Jāmāca bērnam pieņemt dažādu situāciju pavērsienu.

" Atvēlam laiku atklātai sarunai, kuras laikā veicinām, lai mazais nosauc emocijas. "

Kādā vecumā sākas apvainošanās?

Tas jau var neapzināti sajūtu līmenī izpausties jau pirmajā dzīves gadiņā. Jo mazulis caur mammas pienu uzņem sevī jebkuras emocijas, tostarp aizvainojumu. Bērniņš varētu būt nemierīgāks. Apvainošanās varētu sākt izpausties tajā vecumā, kad bērns lietām apzināti sāk pievērst uzmanību un, kad ar brāļiem vai māsām jāsāk kaut kas dalīt. Jo vairāku bērnu ģimenēs mēdz valdīt lielāka konkurence. Ļoti liela nozīme ir temperamentam. Pavisam atšķirīgi reaģēs ekstraverts jeb

atvērts emocijām bērniņš un intraverts, kurš vairāk sevī noslēdzies. Interavertais savu sāpīti iespējams noklusēs vai tikai izrunās, bet karstāka temperamenta piekritējiem emocijas nāks uzreiz ārā.

Vai var būt situācijas, kad var ļaut apvainoties?

Apvainoties bērns drīkst, kad vien viņš to vēlas. Vecākiem ir jācenšas pieņemt to, jāizrāda sapratne, jāieklausās bērna argumentos un nebūtu vēlams biedēt ar sodiem. Nopietna uzmanība būtu jāvērš, ja bērns mēdz bieži uz vecākiem

apvainoties. Varbūt mammas un tēta starpā bieži tas tiek novērots, un mazais to kā pieļaujamu pārņem savā uzvedībā. To dažkārt mēdz novērot arī šķirtās ģimenēs, kad tētis vai mamma visu ko sirds kāro viņam nopērk, tad bieži vien kāds vecāks it kā kļūst labāks par otru.

lovehome

PUSMŪŽA KRĪZE, jeb VIDUSPĀREJA NAV KRĪZE. TĀ IR DVĒSELES AICINĀJUMS

Panika, panikas lēkmes – vai man tā piemīt?

Vīriešu sarunas

DBT terapija

SIEVIEŠU GALVENĀS KĻŪDAS ATTIECĪBĀS

Lielākās vīriešu kļūdas attiecībās.

No kautrības līdz sociālajai trauksmei. Drauds attiecībām un profesionālajai izaugsmei. Psihologs.

Atgremošana jeb ruminācija

Bērnam patīk komandēt

Vainīgs temperaments

Aicināt uz dialogu

Alkst pēc uzmanības

Ģimene, kura vēlējās palikt anonīma audzina meitiņu Helēnu, kura tūlīt kļūs trīs gadus veca. ‘’

Atbalsta grupa vardarbībā cietušām sievietēm

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties” /Baiba Kalnciema/

Atbalsta grupa vardarbībā cietušām sievietēm

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties” /Baiba Kalnciema/

Mācību motivācija

Depresija, kas grauž pusaudža dvēseli

Pirmā čakra un mammas kotletes

Ja neesmu princese, nepiedalos!

Māksla nedarīt neko: kāpēc ir svarīgi ieplānot laiku sev

Randiņš pašai ar sevi – kā emocionāli pārdzīvot pandēmijas laiku

Kas ir dzīvesspēks un kā to attīstīt

Meditācijas nozīme skolēna dzīvē

Vai mans bērns ir gatavs uzsākt skolas gaitas?

Emociju regulācija un trauksmes mazināšana pusaudžiem

TANZPRO-Biodanza®

Pedagogu profesionālā pilnveide

Itāļu valodas individuālie kursi

Pusaudžu depresija

"Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumā saasinās bērnības problēmas."

"Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju," skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema

Meditācijas prakses skolā palīdz uzlabot bērnu sociāli emocionālo veselību

" Meditācija ļauj caur patiesības pieredzi atklāt, kas mēs patiesībā esam. "

" Lielākā daļa no mums iemācās būt kaut kas tāds, kāds patiesībā neesam. "

" Meditācija palielina smadzeņu garozas biezumu, aizsargā ķermeni no slimībām un ievērojami uzlabo uzmanību un koncentrēšanos. "

Dilstošs mēness

" Šobrīd ir gada labākais laiks kārtot savu fizisko ķermeni, jo Saule Aunā “sadedzinās” lieko un, ja veselība atļauj, tad līdz aprīļa beigām badošanās dos labus rezultātus. "

" Apziņas stāvokļa izmaiņas ir galvenais “Attiecību un pašizaugsmes centra “Love Home”” darbības virziens, jo cilvēks nevar pastāvēt bez attiecībām. "

Kāpēc bērniem patīk zīmēt?

" Zīmēšanu bērni neuztver kā mākslu. Tā viņiem ir dabisks, attīstību veicinošs veids, kā ar krāsu un tēlu palīdzību runāt ar pasauli par savām emocijām un jūtām, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

" Mazam bērnam ir svarīgi ļaut brīvi improvizēt. "

" Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tad varam sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu, kādēļ tā varētu būt. Izmantojot vairākus analīzes aspektus, varam veikt zīmējuma simbolisko skaidrojumu . "

Vai bērns ir gatavs skolai?

" Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas bērnu grūtību un resursu noteikšanai. "

" Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar apkārtējiem impulsiem mēs varam uzlabot vai sagraut, stimulējot savus bērnus. Ja stimulējam pārāk daudz, tad tas bērnu var novest līdz pārgurumam, depresijai, trauksmainībai, somatiskām raizēm. "

" Izpētes laikā vienmēr tiek izmantotas metodes, lai aplūkotu situāciju no vairākam pusēm. Testu izmantošana un rezultātu interpretācija prasa īpašas zināšanas un pieredzi. "

Kāpēc bērnam patīk šaudīties?

" Jau no vēsturiskā konteksta izriet, ka vīrieši ir vēlējušies būt karotāji vai mednieki. Tādēļ jau mazā puisītī ir instinktīva vajadzība savu iekšējo lomu, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

" Spēlējoties ar rotaļu ieročiem, mazais attīsta radošumu. Sāk fantazēt un izdomāt, ar kādu tēlu vēlas identificēties. "

Bērna radošuma attīstībai skolās nepieciešams pievērst vairāk uzmanības

“Kādu mēs vēlamies sagaidīt no skolas iznākot mūsu bērnu? Vai mūsu gaidas atbilst tas, lai viņš būtu laimīgāks, inteliģentāks, patstāvīgāks, vairāk kreatīvāks un drosmīgāks?” jautā psiholoģe Baiba Kalnciema.

" Radošumam izglītībā ir tikpat svarīga loma kā lasītprasmei un rakstītprasmei. "

" Radošumu daudzi noliedz sevī. Šie cilvēki, būdami gana talantīgi, spējīgi un izcili cilvēki diemžēl sevi par tādiem neuzskata, jo neiekļaujas tradicionālajā augstskolu sistēmā. "

Kāpēc bērns grauž nagus?

" Nagu graušana jebkurā vecumā visbiežāk ir emocionāli traucējumi ," skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

" Pareiza vecāku taktika būtu regulāri bērnu novērot. Brīdī, kad redzu mans bērns grauž nagus, es viņam neaizrādu, bet veidoju uzticamu sarunu. "

" Šobrīd daļai bērnu nervozitātes pamatiemesls varētu būt vecāku pāraprūpe un visatļautība. "

Kāpēc bērns mēdz apvainoties?

" Bērniņam aptuveni līdz piecu gadu vecumam veidojas pašvērtējums, kuru ietekmē domas un emocijas. "

" Atvēlam laiku atklātai sarunai, kuras laikā veicinām, lai mazais nosauc emocijas. "

" Apvainoties bērns drīkst, kad vien viņš to vēlas. Vecākiem ir jācenšas pieņemt to, jāizrāda sapratne, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties”

/Baiba Kalnciema/

“Dažkārt ir nepieciešams tikai pieskāriens vai acu skatiens, lai Tava dvēsele sāktu dziedināties”

/Baiba Kalnciema/