Kāpēc bērniem patīk zīmēt?
Zīmēšanu varētu ierindot bērna nepieciešamo prasmju sarakstā. Kādēļ tai ir tik svarīga nozīme.
Kādā vecumā vēlams bērniem piedāvāt zīmēšanu?
Zīmēšanu bērni neuztver kā mākslu. Tā viņiem ir dabisks, attīstību veicinošs veids, kā ar krāsu un tēlu palīdzību runāt ar pasauli par savām emocijām un jūtām. Ne visas emocijas bērns spēj izteikt ar vārdiem, īpaši, ja vēl tikai mācās runāt. Jau gadu vecs mazulis ir gatavs sākt izpaust sevi uz papīra. Svarīgi, lai bērnam jebkurā vecumā ar vecākiem tiktu radīta atgriezeniskā saite, ko veido trīs aspekti. Pirmkārt, bērniņam no mammas vai tēta ir būtiski dzirdēt, ko viņi ir ieraudzījuši zīmējumā. Piemēram, es tur redzu puķi vai dzeltenu sauli. Ja ieraugām zaļas debesis vai violetus kokus, vēlams būt pieņemošiem, bez nosodoša izbrīna. Jo bērns savā pasaulē ir brīvs, bez aizspriedumiem.
" Zīmēšanu bērni neuztver kā mākslu. Tā viņiem ir dabisks, attīstību veicinošs veids, kā ar krāsu un tēlu palīdzību runāt ar pasauli par savām emocijām un jūtām, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.
Otrkārt, īpaši svarīgi ir slavēt redzamo – ‘’Šai puķītei ir tik skaistas lapiņas!’’ Kā trešais ūtiskais aspekts saskarsmes mijiedarbībai ir diskusijas veidošana. Tas palīdzētu vairāk iepazīt savu bērniņu, kā arī stiprinātu savstarpējās attiecības. Ja sākotnēji ir grūti izprast redzamo, varam mierīgi jautāt:’’Man šķiet - tas ir suns. Jeb tu esi domājis ko citu?’’ Svarīgi, lai zīmēšana ir patīkams process bez noteikumiem, ierobežojumiem, sniedzot gandarījumu, prieku un laimi. Tikai tad tas veicinās bērnā šo jauko izpausmi.
Ko izvēlēties kā pirmo – zīmuļus, krītiņus, ūdenskrāsas vai flomāsterus?
Mazam bērnam ir svarīgi ļaut brīvi improvizēt. Tādēļ gada vecam mazulim pirmās varam piedāvāt pirkstiņkrāsas. Pēc tam iepazīstinām ar krītiņiem, tie ir vienreizēji ar to - lai kuru pusi bērns pagrieztu, tas vienmēr zīmēs. Ieteicams izvēlēties tik resnus, lai viegli noturēt rociņās. Lai attīstītu sīko pirkstu motoriku, pusotrgadīgam ķiparam jau varam dot zīmēt ar zīmuli. Labāk izvēlēties izturīgu, lai stiprāk piespiežot, tas negaidīti nenolūztu. Šis ir arī vecums sākt izmēģināt guaša vai ūdenskrāsas.
Flomāsterus ieteiktu atstāt kā sekundārus rakstāmpiederumus. Ar tiem zīmējot, līnijas veidojas konkrētas, grūti tās ir izlabot, kas dažkārt var bērnu pat sadusmot. Pirmsskolas vecumā, kad jātrenējas zīmēt dažādas ģeometriskas figūras, tie būtu lieliska izvēle.
" Mazam bērnam ir svarīgi ļaut brīvi improvizēt. "
Kad bērns sāk zīmēt konkrētas formas vai cilvēkus?
Aptuveni no 3 gadu vecuma bērns sāk attēlot tos tēlus vai situācijas, ko jau ir paguvis iepazīt. Piemēram, savus bērnudārza draugus vai mīļākos dzīvnieciņus. Piecgadīgs jau saskaras ar gaidām no sava zīmējuma. Ja iecerētais neizdodas, varam ļaut mazajam izdusmoties – saplēst papīru vai pat izraudāties. Tikai tā viņš uzkrās savu pieredzi. Ja izskan lūgums viņa vietā ko uzzīmēt, tad vispirms labāk būtu paskaidrot:’’Jebkurš tavs zīmēšanas veids ir tieši tev piemērots. Gan jau vairākas reizes patrenēsies un tev izdosies aizvien labāk.’’ Piedāvājot pārzīmēt no gatava attēla, var radīt emocionālu satraukumu, jo diez vai identiski izdosies.
Par ko var spriest pēc bērnu zīmējumiem?
Tas ir tikai dabiski, ja saturs zīmējumos mainās. To ietekmē dienas ritums, piemēram, cik veiksmīgi viņš pamodies, kā aizgājis gulēt. Varbūt bērnudārzā draugs viņu aizvainojis. Arī attiecīgā vecuma posma intereses var biežāk parādīties, piemēram, meitenēm princešu tēli un zēniem kādi spēcīgi cīnītāji. Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tad varam sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu, kādēļ tā varētu būt. Izmantojot vairākus analīzes aspektus, varam veikt zīmējuma simbolisko
skaidrojumu. Pirmkārt, pēc ģimenes locekļu skaita. Ja zīmējumā kāds no tiem iztrūkst, varam jautāt - kādēļ to zīmējumā nevēlies redzēt? Diskutējot ar bērnu, izzināsim attiecības ar ģimeni. Otrs svarīgs aspekts ir personāžu secība. Parasti vismīļākais un nozīmīgākais cilvēks tiek zīmēts pirmais. Vienam tā ir mamma, citam varbūt tētis, brālis vai māsa. Tupretī, ja sevi uzzīmē lapas centrā, tas varētu liecināt, ka bērns jūtas pārliecināts par sevi, kā arī sajūtas pietiekoši mīlēts. Ja sevi zīmē maziņu lapas maliņā, tas varētu būt par iemeslu atstumtībai. Būtu vēlams rast iemeslu tam, varbūt censties vairāk atvēlēt laiku kopābūšanai. Īpaša nozīme ir arī attēlotā lielumam. Jo svarīgāks ģimenes loceklis, jo bildē augumā raženāks. Izlutināti bērni sevi mēdz zīmēt gigantisku.
" Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tad varam sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu, kādēļ tā varētu būt. Izmantojot vairākus analīzes aspektus, varam veikt zīmējuma simbolisko skaidrojumu. "
Par ko liecina bērna zīmējumos izmantotās krāsas?
Vēlams piedāvāt pilnu krāsu komplektu, lai bērnam ir iespēja izvēlēties sev tobrīd nepieciešamo. Ja mazais ilgstoši savos darbos pielieto brūnu, zilu un pelēku, tas varētu liecināt par skumjām. Varbūt kaut kas ir noticis ģimenē - sunītis nomiris vai mamma saslimusi. Turpretī melna tiek tulkota kā dusmas un neapmierinātība. Dzeltenā, oranžā, sarkanā liecina par apmierinātu, priecīgu un laimīgu bērnu. Jo vairāk krāsas izmantotas zīmējumā, jo emocionālāka un jūtīgāka ir bērna iekšējā pasaule. Arī impulsīvāki bērniņi mēdz biežāk izvēlēties spilgtas krāsas.
Jau kādu ievērojamu laiku vēroju daudz un dažādu cilvēku pāru dinamikas. Zem savas, Jaunaviski Mežāsiskās lupas, preperēju arī sevi un savas attiecības, tas ir ārkārtīgi aizraujoši. Īpaši interesanti ir likt kopā senās zināšanas un šodienas realitāti. Reizēm uznāk kāda skumja atziņa, ka kvantitatīvi ļoti maz ļaužu vēlas uzlabot savu dzīvi, pašsajūtu, veselību un attiecības, ārkārtīgi maz. Ego, ārējā pasaule paņem tik daudz resursu, ka, manuprāt, neatliek spēka padomāt par sevi, par savas Dvēseles, jeb Dieviņa realizāciju. Tamdēļ uzsākšu James Hollis grāmatas “The Middle Passage” koplasīšanu. Džeimss Holiss raksta, ka viduspāreja sākas nevis ar vecumu, bet ar jautājumu, no kura vairs nav iespējams izvairīties: “Vai šī tiešām ir mana dzīve?” Kad Tu esi uzdevusi/-is šo jautājumu? No astroloģiskā viedokļa būt vēlams to uzdot līdz/no 42.-49. dzīves gadam, jo no 49.-56. ikvienam ir pilnīgi jātransformē sevi. Realitātē secinu, ka vairākums vīriešu ietransformējas “smilšu kalniņā...”, jo viņi visu zina kā labāk un pareizāk. Līdz šim daudzi no mums esam dzīvojuši pēc citu scenārija – vecāku, sabiedrības, kultūras priekšstatiem par to, kas ir “pareizi” un “veiksmīgi”. Kaut kādas slimas un ierobežojošas pūļa “morāles” un “ētikas”. Viduspārejā šis scenārijs pārstāj darboties. Tas, kas mūs aizveda līdz šim punktam, vairs mūs tālāk neved!!! NEVED! Tupiks... . Trauksme, tukšuma sajūta, dusmas, attiecību krīzes – tie nav defekti. Tie ir dvēseles signāli, ka vecā identitāte ir izaugta un jāsāk pašrealizēties saskaņā ar dabas un Dievišķajiem likumiem. Viduspārejas galvenais jautājums nav: “Ko man vēl sasniegt?” Tas ir: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?” Bez šī iekšējā darba cilvēks var palikt ārēji funkcionējošs, bet iekšēji iztukšots. Šeit man nedaudz ir prieks par Latviju, jo antidepresantu lietošanā stipri atpaliekam no “veiksmīgajām un attīstītajām” Rietumu valstīm, taču iespējams tas ir tikai resursu trūkums medikamentu iegādei, jo šmiga tomēr ir stipri lētāka un ierastāka. Atgriežoties vēlreiz pie jautājuma: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?”, tad iepazīstot sevi no jauna un darot šo laikietilpīgo, reizēm dziļi sāpīgo iekšējo darbu, ir iespējama nobriedusi mīlestība, godīgas attiecības un dzīve ar jēgu, nevis tikai pienākumiem. Draugs, viduspāreja nav sabrukums. Tas ir jaunais sākums. Tā ir iniciācija — ja mēs uzdrošināmies tai iet cauri apzināti. Nobeigumā vēlos teikt, ka ir plāns atkal atsākt vīru grupas sestdienu rītos. Ja domā, ka esošā dzīves situācija, veselība, attiecības utt. varētu būt labākas, tad esi laipni aicināts pievienoties vīru meditāciju/prakšu/sarunu rītiem. Arī sievietēm katru dienu ir ko darīt mūsu telpā. Kā jau, iespējams, ziniet, tad Attiecību un pašizaugsmes centrs "Love Home" tam tika radīts, lai iegūtu iekšēju mieru un zināšanas nākamajiem dzīves posmiem. Katru dienu pie mums notiek kāda grupu nodarbība un individuālas konsultācijas. Veiksmīgu Jauno gadu un jauno plānu realizāciju. Info pie manis, Modra, pa tiešo! Ja izlasīji līdz galam, tad foršu Tev Jauno gadu! Priekā pa dzīvi, jo katra diena ir "īstā"!!!
“Bija fantastiski saulaina, silta un skaista diena. To pavadīt es biju nolēmusi sava mīļotā vīrieša un sirsnīgu draugu kompānijā. Daba, ūdens, gaiss, saule, smiekli, sajūtas, pieskārieni, sarunas... ...jā, sarunu tēma bija tā, kas lika man mirkli apstāties un apjaust to, cik aktuāla un bieža pazīme ir panika un panikas lēkmes. Šajā mirklī es sajutu spēcīgu vēlmi izzināt un padalīties ar to, kas tad tā ir, kādas ir tās izpausmes un ko tad galu galā cilvēks var šādos panikas lēkmes brīžos darīt”.
Ikdienā un privātpraksē ATKLĀTI runājot ar vīriešiem vienmēr nonākam pie kopsaucēja, ka trūkst regulāras tikšanās un prakšu vietas, kur varētu kvalitatīvi pavadīt laiku vīriešu sabiedrībā.
