“Bija fantastiski saulaina, silta un skaista diena. To pavadīt es biju nolēmusi sava mīļotā vīrieša un sirsnīgu draugu kompānijā. Daba, ūdens, gaiss, saule, smiekli, sajūtas, pieskārieni, sarunas...



...jā, sarunu tēma bija tā, kas lika man mirkli apstāties un apjaust to, cik aktuāla un bieža pazīme ir panika un panikas lēkmes. Šajā mirklī es sajutu spēcīgu vēlmi izzināt un padalīties ar to, kas tad tā ir, kādas ir tās izpausmes un ko tad galu galā cilvēks var šādos panikas lēkmes brīžos darīt”.

Psiholoģe Baiba Kalnciema norāda, ka mūsdienās ir radīti augsti standarti materiālajā, izglītības, darba un citās jomās. Cilvēki daudz enerģijas tērē šo augsto standartu sasniegšanai, kā rezultātā izdeg brīžos, kad vēlas pierādīt sevi sabiedrībai. Viņi aizmirst par svarīgāko cilvēku uz Zemes – par sevi! Tas savukārt “atver vārtus” stresam, trauksmei, depresijai, somatiskiem traucējumiem, veģetatīvai distonijai, panikai, panikas lēkmēm...

Tipiski panikas lēkme sākas ar īslaicīgu trauksmes stāvokli, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Tā var sākties arī ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi. Panikas lēkmes gadījumā cilvēks apzinās savu biedējošo izjūtu avotu, taču tā šķiet var parādīties arī bez iemesla. Paniku bieži nevar pat izskaidrot un rezultātā tā var noslēgties ar dziļu un neizskaidrojamu nomāktību.

Kā iespējamie panikas attīstības faktori jāmin gan psiholoģiskie, gan fizioloģiskie faktori, piemēram, paaugstināts trauksmes līmenis, intensīvie afektu stāvokļi, fizisks izsīkums, pārmērīga kofeīna lietošana, hormonālas izmaiņas u.c.. Cilvēkam panikas lēkmes laikā liekas, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu.

Tendence uztvert noteiktus stimulus kā draudus, it īpaši fizioloģiskās izpausmes, iespējams, saistīta ar cilvēka personisko pieredzi, piemēram, vecāku hiperaprūpi saistībā ar veselību, pārspīlētu raizēšanos par fizioloģiskiem simptomiem un organisma funkcionēšanu. Iespējamie panikas lēkmju cēloņi var būt saistīti ar situācijām agrīnajā pieredzē, kad piedzīvota nespēja kontrolēt situāciju.

Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla. To var veicināt vairākas pazīmes. Lai noteiktu panikas diagnozi ir jābūt vismaz četrām no zemāk minētām izpausmēm desmit minūšu laikā. Panikas pazīmes ir paātrināta sirdsdarbība un sirdsklauves, pastiprināta svīšana, drebuļi vai trīce, elpas trūkums vai aizdusa, smakšanas sajūta, smaguma sajūta, sāpes vai diskomforts krūškurvī, slikta dūša vai nepatīkamas sajūtas vēderā, reibonis, nestabilitātes sajūta, ģībonis, nerealitāte vai atsvešinātība pašam no sevis, bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā, bailes nomirt, tirpšanas vai nejutīguma sajūtas ķermenī, karstuma vai aukstuma viļņi.

Biežāk panikas lēkmes izpaužas ar paātrinātu sirdsdarbību, reiboni un tirpšanu ķermenī. Pirmās panikas lēkmes parasti attīstās ārpus mājām: braucot sabiedriskajā transportā, mašīnā, atrodoties darbā, skolā, sabiedriskā vietā vai sociālā novērtējuma situācijā. Šīs sajūtas cilvēks raksturo kā “iekļūšanu, iekrišanu slazdā”, kur, iespējams, izjūt apkārtējo negatīvo novērtējumu vai arī atbalsta un drošības zaudējumu.

Panikas lēkmēm raksturīgs pēkšņs, negaidīts sākums, bez redzama iemesla. Parasti, lai mazinātu panikas lēkmes attīstības risku, cilvēki no attiecīgajām situācijām izvairās.

Panika nakts laikā

Nereti panikas lēkmes var sākties nakts laikā. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā, attiecībās, gaidas, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem, rada saspringumu. Naktī, kad mūsu ķermenim un smadzenēm būtu jāatjaunojas un jāatpūšas, tās strādā ar divreiz lielāku jaudu, lai pārstrādātu dienas laikā iegūto informāciju. Cilvēks var pamosties ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprast, kas ar viņu notiek. Bailēm ,iespējams, nav skaidra pamatojuma un šīs pārslodzes gadījumā jūtīgākie cilvēki var izjust un novērot panikas lēkmes pazīmes.

Baiba Kalnciema min, ka visam, kam mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, mēs barojam ar savu enerģiju un vairojam to. Tas pats ir arī ar panikas lēkmes tuvošanās bailēm. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis.

Attiecības, attiecības un vēlreiz attiecības.

Mūsu dzīve balstās uz dažādiem attiecību veidiem. Attiecības ar mīļoto, ar bērniem, ar vecākiem, ar kolēģiem un galu galā attiecības pašam ar sevi. Godīgums – tas ir atslēgvārds! Ja jau pašā startā tu nespēj būt godīgs pret sevi un savām izvēlēm par to kā parūpēties par savu ķermeni, tad ko tu vari dāvāt saviem tuvākajiem...

Baiba Kalnciema uzsver, ka svarīgs faktors ir arī regulāra seksuālā dzīve ar Pastāvīgu partneri. Regulāra dzimumdzīve ir viens no labākajiem dabīgajiem antidepresantiem pasaulē. Ir pierādīts, ka stress, trauksme un panikas lēkmes retāk piemeklē tos cilvēkus, kuriem ir atbalstošas, uzticamas un drošības pilnas partnerattiecības.

Ko darīt?

• Ja cilvēks nav atradis veidu, kas palīdzētu pārvarēt panikas lēkmi, tad svarīgi ir sevi iedrošināt vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Tas palīdzētu iemācīties veidus, kā pārvarēt un tikt galā ar mokošajiem simptomiem. Ja nepieciešams, tad atrodi atbalsta personu, kas palīdzēs nokļūt līdz tavam speciālistam.
• Pirmā palīdzība – elpot ar vēderu! Panikas lēkmes laikā veic diafragmālo elpošanu, kas stimulē klejotājnervu jeb nervus galus. Pareizi to izpildot,  sirdsdarbība regulējas un mazinās trauksme.
• Māksla iemācīties relaksēties. Ievies savā ikdienā relaksējošus vingrinājumus, meditāciju, apzinātības treniņus, atpūtu.
• Uzmanības pārorientēšana un “šeit un tagad” mirkli.
• Ar laiku, protams, būtu jāizprot un jādziedina panikas lēkmju cēloņus. Sekas ir tikai zīme, ko ķermenis rāda, lai atbrīvotos no nevēlamajiem cēloņiem.
• Nebaidīties un uzsākt sevis dziedināšanas ceļu.
• Neaizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Regulāras un pareizas fiziskās aktivitātes palīdzēs sakārtot domas un justies labāk ir attiecības ir normālas, nemeklē, kā tās vēl vairāk uzlabot. Ideāli, ja izaugsme notiek gan katrā atsevišķi, gan abiem kopā.