Kas ir dzīvesspēks un kā to attīstīt
Mūsdienu psiholoģija mēģina rast vienotu izpratni par cilvēka personības īpašībām, kas nosaka cilvēka izturību stresa situācijās, saskaroties ar riska faktoriem, un atbild par sekmīgu adaptēšanos, dzīves grūtību pārvarēšanu. Šobrīd Latvijā, Eiropā, pasaulē, kur lielākā daļa sabiedrības joprojām ir pakļauta milzīgam skaitam visdažādāko izaicinājumu, ir svarīgi rast izpratni par cilvēku dzīvesspēku.
Jēdziena "dzīvesspēks" pirmie un agrīnie skaidrojumi nāk no materiālu zinātnes, kur to aprakstīja kā pretestību dažādu veidu deformācijai. Terminu sāka izmantot gumiju un tepiķu ražošanā, kur skaidroja šo materiālu spēju atgūt savu iepriekšējo formu un izskatu pēc dažādu ietekmējošo faktoru iedarbības. Varat iztēloties, kā riepa, kura tiek deformēta, atsitoties pret kādu priekšmetu vai jebkādu citu vietu, spēj elastīgi atgūt savu formu.
Tālāk šo jēdzienu psiholoģijā apskatīja, raugoties uz bērniem, kuri saglabā savu dzīves kvalitāti par spīti ļoti nelabvēlīgajiem apstākļiem. Tā ir psiholoģiska noturība un spēja atkopties pēc negatīviem pārdzīvojumiem. Spēja veiksmīgi pielāgoties mainīgajai videi un atkopties no tās. Dzīvesspēks nozīmē atgūt sevi pēc lielām traumām, pēc bēdām, pēc milzīgiem zaudējumiem. Ir daudzi cilvēki, kas visu mūžu turpina dzīvot kā ievainoti. Viņi nekad vairs nav tie, kas bija. Bet dzīvesspēks ir tā spēja, kad tu, esot kā apdauzīta gumijas riepa, nevis paliec ar ievainojumu, bet atgūsti savu personību un individualitāti. Dzīvesspēks ir dinamisks process, kas mijiedarbojas ar iekšējiem un ārējiem riska faktoriem un resursiem. Pielāgojoties apstākļiem, adaptējoties videi un pārvarot grūtības, cilvēks spēj saglabāt savu dzīves kvalitāti.
Sākotnēji to vairāk pētīja kā iedzimtības un ģenētisko faktoru. Bet, jo vairāk pētījumu, jo vairāk var redzēt, ka dzīvesspēks ir attīstāms un tā nav tikai iedzimtība, turklāt tas atšķirīgi darbojas dažādos dzīves posmos. Līdz ar to – nav iespējams noteikt viennozīmīgu atbilstību starp bērnībā piedzīvotiem traumatiskiem pārdzīvojumiem un situācijām pieaugušo vecumā.
Dzīves izaicinājumi un grūtības bieži vien mums liek pārvērtēt to, kas ir nokalpojis, kas vairs neder, lai tā vietā varētu nākt jaunas atziņas un idejas. Lai augtu un attīstītos tālāk, indivīdam ir jāspēj būt elastīgam un ir jābūt izpratnei par dzīves notikumu būtību. Pieķeroties un neatlaižot sen nokalpojušas situācijas un lietas, cilvēks "apaudzē" sevi, nevis kādu citu, ar sāpēm, skumjām, dusmām. Tas notiek ne tikai emocionālā, bet arī fiziskajā ziņā. Ir jāsaprot, ka uz šīs zemes mēs ieradāmies, esot vieni paši un brīvi no jebkādām piesaistēm, pieķeršanās sajūtām. Tikai ar laiku sākam mainīt savus priekšstatus par to, ka kaut kas pieder man. Tas atspoguļo egocentriska cilvēka attīstīšanos – mana mašīna, mana lelle, mans draugs, mans suns un tamlīdzīgi. Ir jāveido izpratne par kopīgo, lai neveidotos pieķeršanās un būtu iespējams "palaist vaļā".
Kā attīstīt dzīvesspēku
Vai man piemīt dzīvesspēks? Jā, tas ir katram. Jautājums, kas var rasties – vai tu spēj sevī to ieraudzīt? Tā attīstību veido mūsu iekšējie un ārējie resursi. Iekšējie resursi parasti ir saistīti ar indivīda motivāciju, emocijām, pašefektivitāti, sociālo un emocionālo kompetenci, profesionālo aicinājuma izjūtu, cerību, empātiju, savukārt ārējie resursi saistās ar attiecībām un to nozīmi gan darbā, gan ārpus tā, gan arī ģimenē. Te ietilpst laulātā atbalsts, attiecības ar bērniem, attiecības ar darba kolēģiem, vide, spēja sadarboties, prasme risināt problēmas, prasme komunicēt, vēlme attīstīties u.c. kvalitātes. Ir ļoti svarīgi apzināties savu lomu katrā no šiem resursu aspektiem. Tam jābūt līdzsvarā, jo zinām, ka ir tik viegli uzvelt vainu uz kādu citu un paziņot, ka esi vainīgs tajā, ka slikti jūtos, to, ka nav vairs spēka, ir apātija un depresija, bet šajā gadījumā ir jāieskatās, kas atrodas monētas otrā pusē, ko parasti neviens negrib darīt.
Dzīvē nekad nav par vēlu kaut ko mainīt. Vienmēr ir jāsāk ar sevi! Ir jāmaina attieksme pret notikumiem, kā uz tiem reaģē un, protams, arī attieksme pašam pret sevi.
Kā rīkoties, lai atgūtu dzīvesspēku un spēju atkopties no nelabvēlīgiem un izaicinošiem notikumiem? Pirmkārt, ir jāieslēdz savi iekšējie resursi, savs spēks. Pamatā ir kvalitatīva fiziskā veselība – veselīgs uzturs, miegs un fiziskās aktivitātes. Ir ļoti svarīgi rūpēties par sevi laicīgi, lai nepieļautu izsīkumu un apātiju. Centies komunicēt un uzturēt labas attiecības ar kolēģiem, draugiem. Dalies, jautā padomu, palīdzi otram. Būtiski ir saprast, ka no katra cilvēka varam kaut ko mācīties.
Analizē un pamani to, kā tu reaģē uz notikumiem. Ir ļoti svarīgi nepazaudēt savu personību un nesākt līdzināties citiem, pārveidojot savu attieksmi vai rīcību. Atceries, ka viens no svarīgākajiem noteikumiem ir būt godīgam un patiesam pret sevi! Tas ir iekšējais spēks, kas iepazīstina tevi ar sevi pašu. Jebkuras pārmaiņas ir daļa no dzīves. Ir procesi, ko varam ietekmēt un procesi, ko nevaram. Būtiski ir pievērsties tam, ko vari ietekmēt, un vēl būtiskāk ir pamanīt to, kā negatīvie dzīves notikumi ir tevi stiprinājuši un ļāvuši atgūties.
Ja izvērtēsi savu pieredzi un savus iekšējos un ārējos resursus jeb spēku, tas palīdzēs apzināties tavas atbilstošākās stratēģijas, kā pārvarēt grūtības. Izdari izvēles, vadoties pēc savām vērtībām. Mācies no savas pieredzes.
Jau kādu ievērojamu laiku vēroju daudz un dažādu cilvēku pāru dinamikas. Zem savas, Jaunaviski Mežāsiskās lupas, preperēju arī sevi un savas attiecības, tas ir ārkārtīgi aizraujoši. Īpaši interesanti ir likt kopā senās zināšanas un šodienas realitāti. Reizēm uznāk kāda skumja atziņa, ka kvantitatīvi ļoti maz ļaužu vēlas uzlabot savu dzīvi, pašsajūtu, veselību un attiecības, ārkārtīgi maz. Ego, ārējā pasaule paņem tik daudz resursu, ka, manuprāt, neatliek spēka padomāt par sevi, par savas Dvēseles, jeb Dieviņa realizāciju. Tamdēļ uzsākšu James Hollis grāmatas “The Middle Passage” koplasīšanu. Džeimss Holiss raksta, ka viduspāreja sākas nevis ar vecumu, bet ar jautājumu, no kura vairs nav iespējams izvairīties: “Vai šī tiešām ir mana dzīve?” Kad Tu esi uzdevusi/-is šo jautājumu? No astroloģiskā viedokļa būt vēlams to uzdot līdz/no 42.-49. dzīves gadam, jo no 49.-56. ikvienam ir pilnīgi jātransformē sevi. Realitātē secinu, ka vairākums vīriešu ietransformējas “smilšu kalniņā...”, jo viņi visu zina kā labāk un pareizāk. Līdz šim daudzi no mums esam dzīvojuši pēc citu scenārija – vecāku, sabiedrības, kultūras priekšstatiem par to, kas ir “pareizi” un “veiksmīgi”. Kaut kādas slimas un ierobežojošas pūļa “morāles” un “ētikas”. Viduspārejā šis scenārijs pārstāj darboties. Tas, kas mūs aizveda līdz šim punktam, vairs mūs tālāk neved!!! NEVED! Tupiks... . Trauksme, tukšuma sajūta, dusmas, attiecību krīzes – tie nav defekti. Tie ir dvēseles signāli, ka vecā identitāte ir izaugta un jāsāk pašrealizēties saskaņā ar dabas un Dievišķajiem likumiem. Viduspārejas galvenais jautājums nav: “Ko man vēl sasniegt?” Tas ir: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?” Bez šī iekšējā darba cilvēks var palikt ārēji funkcionējošs, bet iekšēji iztukšots. Šeit man nedaudz ir prieks par Latviju, jo antidepresantu lietošanā stipri atpaliekam no “veiksmīgajām un attīstītajām” Rietumu valstīm, taču iespējams tas ir tikai resursu trūkums medikamentu iegādei, jo šmiga tomēr ir stipri lētāka un ierastāka. Atgriežoties vēlreiz pie jautājuma: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?”, tad iepazīstot sevi no jauna un darot šo laikietilpīgo, reizēm dziļi sāpīgo iekšējo darbu, ir iespējama nobriedusi mīlestība, godīgas attiecības un dzīve ar jēgu, nevis tikai pienākumiem. Draugs, viduspāreja nav sabrukums. Tas ir jaunais sākums. Tā ir iniciācija — ja mēs uzdrošināmies tai iet cauri apzināti. Nobeigumā vēlos teikt, ka ir plāns atkal atsākt vīru grupas sestdienu rītos. Ja domā, ka esošā dzīves situācija, veselība, attiecības utt. varētu būt labākas, tad esi laipni aicināts pievienoties vīru meditāciju/prakšu/sarunu rītiem. Arī sievietēm katru dienu ir ko darīt mūsu telpā. Kā jau, iespējams, ziniet, tad Attiecību un pašizaugsmes centrs "Love Home" tam tika radīts, lai iegūtu iekšēju mieru un zināšanas nākamajiem dzīves posmiem. Katru dienu pie mums notiek kāda grupu nodarbība un individuālas konsultācijas. Veiksmīgu Jauno gadu un jauno plānu realizāciju. Info pie manis, Modra, pa tiešo! Ja izlasīji līdz galam, tad foršu Tev Jauno gadu! Priekā pa dzīvi, jo katra diena ir "īstā"!!!
“Bija fantastiski saulaina, silta un skaista diena. To pavadīt es biju nolēmusi sava mīļotā vīrieša un sirsnīgu draugu kompānijā. Daba, ūdens, gaiss, saule, smiekli, sajūtas, pieskārieni, sarunas... ...jā, sarunu tēma bija tā, kas lika man mirkli apstāties un apjaust to, cik aktuāla un bieža pazīme ir panika un panikas lēkmes. Šajā mirklī es sajutu spēcīgu vēlmi izzināt un padalīties ar to, kas tad tā ir, kādas ir tās izpausmes un ko tad galu galā cilvēks var šādos panikas lēkmes brīžos darīt”.
Ikdienā un privātpraksē ATKLĀTI runājot ar vīriešiem vienmēr nonākam pie kopsaucēja, ka trūkst regulāras tikšanās un prakšu vietas, kur varētu kvalitatīvi pavadīt laiku vīriešu sabiedrībā.
