Pusaudžu depresija
Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Viena no bieži sastopamām problēmām ir nepieņemšana vienaudžu vidē, apsaukāšana, konfliktējošas attiecības ar vecākiem. Vecāki neizprot, kas notiek ar viņu bērnu. Kontaktu trūkumu viņi pamato ar teicienu: "Viņš tā uzvedas, jo viņam tagad ir pārejas vecums."
Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumāsaasinās bērnības problēmas. Pusaudzis kļūst nesavaldīgs, viņš ļoti piesardzīgi ielaiž vecākus savā pasaulē, it īpaši, ja līdz tam nav bijis kontakta.
Bērnībā depresija ir vienāda meitenēm un zēniem, tomēr pusaudžu gados parādās dzimumu atšķirības: meitenēm depresija diagnosticēta vairāk nekā zēniem, augstāki depresijas rādītāji sievietēm parādās arī turpmāk.
"Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumā saasinās bērnības problēmas."
Depresijas pakāpes.
Izšķir vieglu, vidēju un smagu depresiju, par smago depresiju runā tad, kad parādās psihosomatiski simptomi, piemēram, miega traucējumi (nevar ilgi aizmigt, vai pamostas agri no rīta un nevar vairs aizmigt), ēšanas traucējumi (zūd apetīte), nogurums (grūtības paveikt skolas uzdevumus, grūtības koncentrēties), bezspēks.
Pusaudžu depresijas izpausmes.
Pusaudžu depresijas izpausmes ir dažādas. Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju. Ja pieaugušais ir nomākts, pasīvs savās darbībās, viņam ir grūtības veikt darbus, ar kuriem līdz šim ir labi ticis galā, samazinās cilvēku loks, ar kuriem viņš agrāk kontaktējies, tad depresīvas pusaudža izpausmes var būt agresija, vērsta pret citiem
cilvēkiem (konflikti ar skolotājām, ar klases biedriem) vai sevi (autoagresija: pašdestruktīvas darbības, narkotiku lietošana, tīša iesaistīšanās kautiņos utt.)
Skolas problēmas.
Viena no spilgtākajām pazīmēm ir skolas problēmas, kuras aptver attiecību sfēru un mācību sfēru. Depresīvam pusaudzim ir grūti veidot attiecības. Liela varbūtība ir, ka depresīvo pusaudzi izsmies, apcels. Parasti viņš neiesaistās skolu aktivitātēs, neapmeklē skolas organizētus pasākumus; vēl sliktāk - viņš nereti negrib iet uz skolu, dažreiz tik ļoti, ka parādās psihosomatiskas sūdzības (piem., sāp galva vai vēders u.tml.), kavē skolu vai neaiziet uz to vispār.
"Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju," skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema
Bērna emocionālais stāvoklis iespaido arī mācības, un pusaudžu depresijas rezultātā var pēkšņi pazemināties sekmes. Tas nav vienkārši slinkums: depresijas periodā pusaudzim ir grūti koncentrēt uzmanību, palēninās kognitīvie procesi. Par šādām un
citām pazīmēm svarīgi ziņot vecākiem un apspriest, kas notiek ar viņu dēlu vai meitu.
Galēja robeža - pašnāvība!
Dažreiz, depresija ieilgstot, pusaudzis kā vienīgo izeju redz pašnāvību. Ir svarīgi pamanīt, kas notiek ar pusaudzi, pirms viņš ķeras pie radikāliem līdzekļiem. Daži vecāki uztver to kā liekus draudus, demonstratīvu aktu,
tomēr, neskatoties uz to, ka viņš vai viņa it kā joko, tas nopietni jāņem vērā.
Pusaudzim, kuram viss ir kārtībā, neienāktu prātā jokoties ar tik bēdīgām lietām. Ar depresijas simptomu paaugstināšanos pusaudžu gados varētu daļēji būt skaidrojams pašnāvības gadījumu skaita pieaugums šajā pašā periodā.
Pazīmes, kam jāpievērš uzmanība:
Raksta atvadu vēstules, Atkārto "jūs nožēlosiet to,
kad manis nebūs"; u.tml., Atvadas no paziņām, draugiem, Pašnāvības mēģinājums
Palīdzības iespējas.
Nepieciešams apmeklēt psihoterapeitu vai psihologu, kurš palīdzēs saprast depresijas cēloņus un tikt ar tiem galā, atrast jaunus dzīves mērķus. Visefektīvākā terapija būs zāles kombinācijā ar psihologa/psihoterapeita
konsultācijām. Arī vecākiem ir nebūt ne pēdējā loma pusaudža atveseļošanās procesā.
Lai labāk saprastu savu bērnu, viņi kopā ar to var griezties pie speciālista.
- Vecākiem jābūt kontaktā ar realitāti, jāsaprot, lai izvirzītās ambīcijas un mērķi ir par labu bērnam. Bērna psihe vēl nav nostiprinājusies.
- Vai vecāki ir gatavi dzirdēt patiesību
- Sarunas. Atklātas sarunas.

Jau kādu ievērojamu laiku vēroju daudz un dažādu cilvēku pāru dinamikas. Zem savas, Jaunaviski Mežāsiskās lupas, preperēju arī sevi un savas attiecības, tas ir ārkārtīgi aizraujoši. Īpaši interesanti ir likt kopā senās zināšanas un šodienas realitāti. Reizēm uznāk kāda skumja atziņa, ka kvantitatīvi ļoti maz ļaužu vēlas uzlabot savu dzīvi, pašsajūtu, veselību un attiecības, ārkārtīgi maz. Ego, ārējā pasaule paņem tik daudz resursu, ka, manuprāt, neatliek spēka padomāt par sevi, par savas Dvēseles, jeb Dieviņa realizāciju. Tamdēļ uzsākšu James Hollis grāmatas “The Middle Passage” koplasīšanu. Džeimss Holiss raksta, ka viduspāreja sākas nevis ar vecumu, bet ar jautājumu, no kura vairs nav iespējams izvairīties: “Vai šī tiešām ir mana dzīve?” Kad Tu esi uzdevusi/-is šo jautājumu? No astroloģiskā viedokļa būt vēlams to uzdot līdz/no 42.-49. dzīves gadam, jo no 49.-56. ikvienam ir pilnīgi jātransformē sevi. Realitātē secinu, ka vairākums vīriešu ietransformējas “smilšu kalniņā...”, jo viņi visu zina kā labāk un pareizāk. Līdz šim daudzi no mums esam dzīvojuši pēc citu scenārija – vecāku, sabiedrības, kultūras priekšstatiem par to, kas ir “pareizi” un “veiksmīgi”. Kaut kādas slimas un ierobežojošas pūļa “morāles” un “ētikas”. Viduspārejā šis scenārijs pārstāj darboties. Tas, kas mūs aizveda līdz šim punktam, vairs mūs tālāk neved!!! NEVED! Tupiks... . Trauksme, tukšuma sajūta, dusmas, attiecību krīzes – tie nav defekti. Tie ir dvēseles signāli, ka vecā identitāte ir izaugta un jāsāk pašrealizēties saskaņā ar dabas un Dievišķajiem likumiem. Viduspārejas galvenais jautājums nav: “Ko man vēl sasniegt?” Tas ir: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?” Bez šī iekšējā darba cilvēks var palikt ārēji funkcionējošs, bet iekšēji iztukšots. Šeit man nedaudz ir prieks par Latviju, jo antidepresantu lietošanā stipri atpaliekam no “veiksmīgajām un attīstītajām” Rietumu valstīm, taču iespējams tas ir tikai resursu trūkums medikamentu iegādei, jo šmiga tomēr ir stipri lētāka un ierastāka. Atgriežoties vēlreiz pie jautājuma: “Kas es patiesībā esmu un kāda dzīve vēlas dzīvoties caur mani?”, tad iepazīstot sevi no jauna un darot šo laikietilpīgo, reizēm dziļi sāpīgo iekšējo darbu, ir iespējama nobriedusi mīlestība, godīgas attiecības un dzīve ar jēgu, nevis tikai pienākumiem. Draugs, viduspāreja nav sabrukums. Tas ir jaunais sākums. Tā ir iniciācija — ja mēs uzdrošināmies tai iet cauri apzināti. Nobeigumā vēlos teikt, ka ir plāns atkal atsākt vīru grupas sestdienu rītos. Ja domā, ka esošā dzīves situācija, veselība, attiecības utt. varētu būt labākas, tad esi laipni aicināts pievienoties vīru meditāciju/prakšu/sarunu rītiem. Arī sievietēm katru dienu ir ko darīt mūsu telpā. Kā jau, iespējams, ziniet, tad Attiecību un pašizaugsmes centrs "Love Home" tam tika radīts, lai iegūtu iekšēju mieru un zināšanas nākamajiem dzīves posmiem. Katru dienu pie mums notiek kāda grupu nodarbība un individuālas konsultācijas. Veiksmīgu Jauno gadu un jauno plānu realizāciju. Info pie manis, Modra, pa tiešo! Ja izlasīji līdz galam, tad foršu Tev Jauno gadu! Priekā pa dzīvi, jo katra diena ir "īstā"!!!

“Bija fantastiski saulaina, silta un skaista diena. To pavadīt es biju nolēmusi sava mīļotā vīrieša un sirsnīgu draugu kompānijā. Daba, ūdens, gaiss, saule, smiekli, sajūtas, pieskārieni, sarunas... ...jā, sarunu tēma bija tā, kas lika man mirkli apstāties un apjaust to, cik aktuāla un bieža pazīme ir panika un panikas lēkmes. Šajā mirklī es sajutu spēcīgu vēlmi izzināt un padalīties ar to, kas tad tā ir, kādas ir tās izpausmes un ko tad galu galā cilvēks var šādos panikas lēkmes brīžos darīt”.


