Kāpēc bērns mēdz apvainoties?
Kāpēc bērns mēdz apvainoties?
Bērniņam aptuveni līdz piecu gadu vecumam veidojas pašvērtējums, kuru ietekmē domas un emocijas. Aizvainojums ir viena no emociju izpausmēm, kas ir saistīts arī ar dusmām. Ja tās kļūst par bērna ikdienas sastāvdaļu, tas nozīmē, ka
viņš nav apmierināts ar sevi un apkārtējo pasauli. Kā rezultātā ir grūti veidoties par personu ar augstu pašvērtējumu. Spēcīgās negatīvās emocijas uzkrājot sevī, vēlāk- jau pieaugušā vecumā tas var izpausties dažādi, tostarp vainas sajūtā un pat depresijā.
" Bērniņam aptuveni līdz piecu gadu vecumam veidojas pašvērtējums, kuru ietekmē domas un emocijas. "
Kādi ir biežākie cēloņi?
Iemesli var būt dažādi, tostap arī somatiski vai fiziski traucējumi. Piemēram, mazajam negaidīti sāk sāpēt vēders, viņš aiziet stūrī sēdēt. Varētu šķist, ka viņš ir apvainojies, bet nekā - viņam ir cita sāpe. Vai pat šķietami humoristisks, piemēram, brālim vai māsai tiek ielikta vairāk putra šķīvī nekā otram. Tādējādi vecākiem pašiem būtu jācenšas tie izvērtēt. Jo iespējams, ka iemesls ir kāds pavisam nopietns un sāpīgs, piemēram, bērnudārzā citi mazo izsmej. Dažkārt jau lielākam bērniņam tas pat varētu būt apzināts veids, kā pievērst uzmanību un no tā gūt apmierinājumu. Piemēram, ar viņu tobrīd neviens nerunā, mazais speciāli rod iemeslu apvainoties, jo zina – kāds pieaugušais uzreiz steigsies viņu žēlot. Tomēr jāatceras - diez vai bieži šādi uzvedoties, bērns sev iemantos daudz draugus.
Kā būtu vēlams rīkoties tādos brīžos?
Vecāku reakcijai vēlams būt mierīgai, vēlams nepalikt vienaldzīgiem. Atvēlam laiku atklātai sarunai, kuras laikā veicinām, lai mazais nosauc emocijas. ‘’Lūdzu pastāsti, ko tu tagad jūti? Es redzu, ka tu esi aizvainots, tu drīksti tāds būt, bet mums ir kaut kas jādara ar aizvainojumu.’’ Aptuveni no trīs gadu vecuma, kad bērns sevi jau kā personību apzinās, varam mācīt:’’Ja tu par kaut ko apvainojies un kļūsti dusmīgs, nebūtu vēlams aizskart sev apkārt esošos bērnus vai pieaugušos. Tu
vari raudāt vai iet apsēsties, paspārdīt bumbu vai izkliegties spilvenā.’’ Arī vecāku apskāvieni mazo spēj nomierināt. Jo ir jaunāks bērniņš, jo vieglāk spēj iziet no aizvainojuma stāvokļa. Lai bērns labāk izprastu savu uzvedību, varam ļaut viņam no malas uz to paraudzīties. Izspēlējam tādu situāciju ar rotaļlietām. Un attiecīgi jautājam:’’ Kā tev šķiet, kas tagad notiek? Kā otrs tādā brīdī jūtas? Vai vari sevi iztēloties tajā vietā? Iespējams bērns vakarā jūtas slikti, jo aizvainojumu ir atnesis mājās no bērnudārzā. Tādēļ vecāki ik dienu sarunai veltot vismaz 20 minūtes, spēs bērna pasauli labāk izzināt. Vēlams ar bērnu diskutēt un mācīt, kas ir piedošana. Tā ir liela māksla neapvainoties. Būtu jāizvērtē, cik nopietna ir apvainošanās un lai tas nav kā pieradums. Ja tas ir kāds mazs ikdienišķs negadījums, piemēram, nav nopirkta gaidītā šokolāde, tad būtu arī jāpaskaidro, kāpēc tas nebija iespējams. Jāmāca bērnam pieņemt dažādu situāciju pavērsienu.
" Atvēlam laiku atklātai sarunai, kuras laikā veicinām, lai mazais nosauc emocijas. "
Kādā vecumā sākas apvainošanās?
Tas jau var neapzināti sajūtu līmenī izpausties jau pirmajā dzīves gadiņā. Jo mazulis caur mammas pienu uzņem sevī jebkuras emocijas, tostarp aizvainojumu. Bērniņš varētu būt nemierīgāks. Apvainošanās varētu sākt izpausties tajā vecumā, kad bērns lietām apzināti sāk pievērst uzmanību un, kad ar brāļiem vai māsām jāsāk kaut kas dalīt. Jo vairāku bērnu ģimenēs mēdz valdīt lielāka konkurence. Ļoti liela nozīme ir temperamentam. Pavisam atšķirīgi reaģēs ekstraverts jeb
atvērts emocijām bērniņš un intraverts, kurš vairāk sevī noslēdzies. Interavertais savu sāpīti iespējams noklusēs vai tikai izrunās, bet karstāka temperamenta piekritējiem emocijas nāks uzreiz ārā.
Vai var būt situācijas, kad var ļaut apvainoties?
Apvainoties bērns drīkst, kad vien viņš to vēlas. Vecākiem ir jācenšas pieņemt to, jāizrāda sapratne, jāieklausās bērna argumentos un nebūtu vēlams biedēt ar sodiem. Nopietna uzmanība būtu jāvērš, ja bērns mēdz bieži uz vecākiem
apvainoties. Varbūt mammas un tēta starpā bieži tas tiek novērots, un mazais to kā pieļaujamu pārņem savā uzvedībā. To dažkārt mēdz novērot arī šķirtās ģimenēs, kad tētis vai mamma visu ko sirds kāro viņam nopērk, tad bieži vien kāds vecāks it kā kļūst labāks par otru.
" Apvainoties bērns drīkst, kad vien viņš to vēlas. Vecākiem ir jācenšas pieņemt to, jāizrāda sapratne, " skaidro psiholoģe Baiba Kalnciema.
Pēc lasītāju pieprasījuma ir tapis sieviešu kļūdzu attiecībās apkopojums. Tā bāze ir paša pieredze, dzirdētais vīru grupās, attiecību vakaros un privātparksē.
Katrs punkts nav izvērsts, bet par tiem varam parunāt dziļāk individuālajās sesijās, trešdienu attiecību vakaros vai sestdienu vīru grupās. Galvenais ir nevis "ilgas" attiecības, bet laimīgas attiecības! KOMUNIKĀCIJAS TRŪKUMS Nesen veicu aptauju sekotāju vidū, un lielākā problēma attiecībās bija tieši komunikācijas trūkums un grūtība komunicēt bez konfliktiem vai citām sekām. Mēs, vīrieši, nereti sagaidām, ka sieviete pati sapratīs, kas ar mums notiek, vai uzskatām, ka sarunas par emocijām ir nevajadzīgas. Tas pats notiek arī otrādāk. Taču bez atklātas un godīgas sarunas attiecības nevar attīstīties veselīgā virzienā.
Atgremošana jeb ruminācija? Vai man tā piemīt? Sociālā trauksme var radīt ierobežojumus ikdienas dzīvē, kavējot sociālo mijiedarbību kā arī ietekmējot personīgās attiecības, skolas gaitas un profesionālo izaugsmi. Kas tā ir un kā to pārvarēt, skaidro psiholoģe.
